Grāfs fon Zīverss

Veikala plauktā pamanīju šos divus jaunumus

Grāfs fon Zīverss

Nevarēju nenopirkt, jo es agrāk neesmu dzēris Latvijas alusdarītavā ražotu eilu (Ale) (nu labi, esmu, bet ne komerciālu produktu) , un pie viena jānoprovē bija arī lāgers (Lager). Te laikam vietā atkāpe par to, kas tad ir eils, un kas lāgers. Šai tēmai es noteikti veltīšu atsevišķu rakstu, bet pamatā šāds ir alus tipu iedalījums pasaulē. Atšķiras šie tipi ar izmantotajiem raugiem un raudzēšanas temperatūrām, bet par to kā jau solīju, nākošreiz sīkāk. Tad nu tā, nopērkams šis Cēsu jaunums ir gandrīz ik katrā veikalā kur tirgo Cēsu produkciju. Es pirku viena X Maximā, kādā Kurzemes mazpilsētā. Cenu neatceros.. No visiem citiem Cēsu aliem, šie pirmkārt atšķiras ar jauna dizaina pudelēm, kurās mums nospēruši 100 ml, un tagad to tilpums ir 0,4 l. Nu labi, lai būtu... patiks, pirkšu tāpat, nepatiks, nebūs žēl izliet izlietnē. Pudele dizainiski smuka, etiķete ar man patika, mazliet stilistiski jau velk uz importa aliem . Pirmo testēšu Lager. Krāsa  dzeltena, alus ļoti dzidrs, nu bet ir jau filtrēts ar. Puta, tāda nekāda, nu bet kaut kas jau ir. Smaržas nav... ne iesals, ne apiņi, nu bet Latvijas aliem tas man nav nekāds jaunums. Esmu ticis līdz dzeršanai... pirmais malks... nekā nav. Otrs malks... nekā nav. Viss, ar to arī mana daiļrunība par šo produktu beidzas.  Vienīgais ko varu pateikt, ka manuprāt, šis ir viens no bezpersoniskākajiem Cēsu aliem, da i vispār viens no bezpersoniskākajiem Latvijas aliem vispār.

Pārejam pie eila. Krāsa alum nekas sevišķi pievilcīgs, un vispār tas ir gaumes jautājums. Puta. Puta bija un izbija. Nu sūc ar viņu, nav man laikam lemts nopirkt Latvijā darītu alu kuram puta "ar nazi būtu griežama". Pasmaržojis alu, sajūtu eila rauga atstātās pēdas smaržā, bet neko vairāk. Garša, lūk te jau sāk palikt interesanti... nekas uzbāzīgs, bet tanī pašā laikā ar vieglu augļainumu, un minimālu, bet pēcgaršu. Ir, ir sanācis, beidzot ir sanācis viens dzerams alus. Ja man nebūtu pieejami klasiskie angļu vai apiņotie amerikāņu eili, es pat atļautos teikt, ka baigi labs. Nu vispār, uz Latvijas kopējā alus fona, šis alus izlec, un šoreiz tā patīkami. Samērā neitrāls alus, ar ko sevi sākt pieradināt pie eiliem.
Bet ko tad tas nozīmē!?

Igauņu eils

Saskatat līdzības? Izrādās, ka tas nemaz nav Cēsu produkts, bet Igaunijā  A.Le coq ražots produkts. Zinot Cēsu alusdarītavas saistību ar Igauņiem, nekas jau dīvains tas nav, bet tik vai tā, nepatīkams nobeigums.

Jaunumi no Vidzemes

   Nav jau tā, ka es tikai vāru. Un ne pa visam nav tā, ka dzeru tikai mājbrūvējumus. Ar lielu interesi sekoju līdz novitātēm alus baudīšanas un darīšanas kultūras vidē Latvijā. Īsā laika posmā savā piemājas "piprabodē" pamanīju divus jaunus, līdz šim neprovētus alus.

Jāņem paprovēt. Cēsu Nefiltrētais Griķu maksā 0.75 Ls, Brālis bitter 0.64 Ls. Pārnesis mājās, nolieku abus uz brīdi ledusskapī. Abi ali ir pa taisno no veikala plaukta, tāpēc silti. Es alu esmu paradis baudīt kad viņš ir 10-12 C silts. Auksts alus, tik auksts ka zobi salst, pirmkārt slāpēs putas, otrkārt garšas kas var izpausties (un būtu jāizpaužas) pie augstākām temperatūrām. Tikmēr izslauku glāzes. Viens no galvenajiem alus putu ienaidniekiem ir taukainas, netīras glāzes. Labi, neviens nedzer no netīrām glāzēm tiešā šī vārda izpratnē, bet vēlams arī izmazgātu glāzi pārslaucīt no putekļiem. Tagad, mans alus ir padzisis, velku to laukā no ledusskapja. Alu parasti testē no vājākā pārejot pie stiprākā. Tāpēc pirmo ņemu Cēsu Nefiltrēto Griķu alu, kuram kā liecina etiķete ir 5 alk. tilpuma % . Kā jau nefiltrētais, alus dūmakains. Puta izveidojas samērā augsta, bet tik pat ātri kā parādījusies, izkrīt. Putu pazušanas ātrums ir proporcionāls viņu daudzumam, un tikai tāpēc, ka viņu ir vairāk kā citiem Cēsu brāļiem vai māsām, viņas turas ilgāk. Pirmajā malkā cerēju sajust griķus. Nekā. Arī pēcgaršā nekā. Arī pēc puslitra nekā. Griķi, manuprāt, ir tikai uzrakstā. Arī smaržā griķu nav, drīzāk medaina nots. Kas attiecas uz alus garšu... Cēsu Nefiltrēto esiet dzēruši? Nu lūk, tas pats... es pat gribētu teikt, ka mazliet *ūdīgāks.  Katrā gadījumā, mans viedoklis ir sekojošs: Cēsu Nefiltrētais ir labāks par šo, un otreiz es šo alu nepirkšu... arī dēļ tā ka viņš negaršo uz 1,5 Ls litrā, nu ne tuvu tam!!!

Labi... pārejam pie Brālis bitter . Nosaukums daudzsološs, ietvertais vārds bitter norāda ka alus būs rūgts, kas manā ziņā ir pat vēlams. Esmu rūgto un apiņoto alu piekritējs. Uz aizmugures etiķetes rakstīts ka šim alum recepti izstrādājis viņu (alusdarītavas Brālis) tehnologs, un pat norādīti kādi apiņi tad dod tiesības šo alu saukt par bitter. Goda vārds, siekalas jau pilna mute, un es kā tāds puišelis, kas nevar sagaidīt kad tēvs viņam atvērs saldējuma iepakojumu, lai tiktu pie satura. Atrauju korķi, pukš! ir! Vispār veikalu aliem tas pukš! ir vienmēr, un manai gaumei pa skaļu. T.i. visi veikala ali kā viens, manuprāt ir pārāk gāzēti. Ticiet man, mazāk sagāzētu alu dzert ir daudz patīkamāk. Da ko es jums te stāstu, visi esiet dzēruši izlejamos alus, un visi kā viens atzīstat, ka tas alus ir garšīgāks kā pudeļnieks. Viens no faktoriem, kāpēc jūs tā domājat, ir mazāk gāzes izlejamā alū. Bet atpakaļ pie Brāļa! Alum smuka, dzintarīga krāsa. Putiņa ar turās, bet arī neilgi. Tas labi, ātrāk tikšu pie satura. Smaržā parādās apiņi, juhū... Latvijā pirmais alus kura smaržā jūtami apiņi. Pirmais malks... un pirmā vilšanās!!! Vai tiešām alusdarītavas Brālis galvenais tehnologs nekad nav dzēris bitter stila alus!? Tērvetnieks tādā gadījumā ir 2x lielāks bitter kā šis Brāļa produkts! Pats alus samērā blīvs, un mazliet saldens, nu bet tā viegli, neuzbāzīgi. Iespējams, ka augstais blīvums noēd apiņus, bet nu atvainojiet, alusdarītavai tas jau skaitās neizdevies produkts... es ar saviem nedabitteriem varētu tā izbraukt, bet ne jau alusdarītava Brālis. Patīkamais ir tas, ka šim alum bija smarža, un arī garša... bet ar to bitter gan mani piečakarēja.