otrdiena, 2013. gada 16. aprīlis

Jaunumi no Vidzemes

   Nav jau tā, ka es tikai vāru. Un ne pa visam nav tā, ka dzeru tikai mājbrūvējumus. Ar lielu interesi sekoju līdz novitātēm alus baudīšanas un darīšanas kultūras vidē Latvijā. Īsā laika posmā savā piemājas "piprabodē" pamanīju divus jaunus, līdz šim neprovētus alus.
Jāņem paprovēt. Cēsu Nefiltrētais Griķu maksā 0.75 Ls, Brālis bitter 0.64 Ls. Pārnesis mājās, nolieku abus uz brīdi ledusskapī. Abi ali ir pa taisno no veikala plaukta, tāpēc silti. Es alu esmu paradis baudīt kad viņš ir 10-12 C silts. Auksts alus, tik auksts ka zobi salst, pirmkārt slāpēs putas, otrkārt garšas kas var izpausties (un būtu jāizpaužas) pie augstākām temperatūrām. Tikmēr izslauku glāzes. Viens no galvenajiem alus putu ienaidniekiem ir taukainas, netīras glāzes. Labi, neviens nedzer no netīrām glāzēm tiešā šī vārda izpratnē, bet vēlams arī izmazgātu glāzi pārslaucīt no putekļiem. Tagad, mans alus ir padzisis, velku to laukā no ledusskapja. Alu parasti testē no vājākā pārejot pie stiprākā. Tāpēc pirmo ņemu Cēsu Nefiltrēto Griķu alu, kuram kā liecina etiķete ir 5 alk. tilpuma % . Kā jau nefiltrētais, alus dūmakains. Puta izveidojas samērā augsta, bet tik pat ātri kā parādījusies, izkrīt. Putu pazušanas ātrums ir proporcionāls viņu daudzumam, un tikai tāpēc, ka viņu ir vairāk kā citiem Cēsu brāļiem vai māsām, viņas turas ilgāk. Pirmajā malkā cerēju sajust griķus. Nekā. Arī pēcgaršā nekā. Arī pēc puslitra nekā. Griķi, manuprāt, ir tikai uzrakstā. Arī smaržā griķu nav, drīzāk medaina nots. Kas attiecas uz alus garšu... Cēsu Nefiltrēto esiet dzēruši? Nu lūk, tas pats... es pat gribētu teikt, ka mazliet *ūdīgāks.  Katrā gadījumā, mans viedoklis ir sekojošs: Cēsu Nefiltrētais ir labāks par šo, un otreiz es šo alu nepirkšu... arī dēļ tā ka viņš negaršo uz 1,5 Ls litrā, nu ne tuvu tam!!!

Labi... pārejam pie Brālis bitter . Nosaukums daudzsološs, ietvertais vārds bitter norāda ka alus būs rūgts, kas manā ziņā ir pat vēlams. Esmu rūgto un apiņoto alu piekritējs. Uz aizmugures etiķetes rakstīts ka šim alum recepti izstrādājis viņu (alusdarītavas Brālis) tehnologs, un pat norādīti kādi apiņi tad dod tiesības šo alu saukt par bitter. Goda vārds, siekalas jau pilna mute, un es kā tāds puišelis, kas nevar sagaidīt kad tēvs viņam atvērs saldējuma iepakojumu, lai tiktu pie satura. Atrauju korķi, pukš! ir! Vispār veikalu aliem tas pukš! ir vienmēr, un manai gaumei pa skaļu. T.i. visi veikala ali kā viens, manuprāt ir pārāk gāzēti. Ticiet man, mazāk sagāzētu alu dzert ir daudz patīkamāk. Da ko es jums te stāstu, visi esiet dzēruši izlejamos alus, un visi kā viens atzīstat, ka tas alus ir garšīgāks kā pudeļnieks. Viens no faktoriem, kāpēc jūs tā domājat, ir mazāk gāzes izlejamā alū. Bet atpakaļ pie Brāļa! Alum smuka, dzintarīga krāsa. Putiņa ar turās, bet arī neilgi. Tas labi, ātrāk tikšu pie satura. Smaržā parādās apiņi, juhū... Latvijā pirmais alus kura smaržā jūtami apiņi. Pirmais malks... un pirmā vilšanās!!! Vai tiešām alusdarītavas Brālis galvenais tehnologs nekad nav dzēris bitter stila alus!? Tērvetnieks tādā gadījumā ir 2x lielāks bitter kā šis Brāļa produkts! Pats alus samērā blīvs, un mazliet saldens, nu bet tā viegli, neuzbāzīgi. Iespējams, ka augstais blīvums noēd apiņus, bet nu atvainojiet, alusdarītavai tas jau skaitās neizdevies produkts... es ar saviem nedabitteriem varētu tā izbraukt, bet ne jau alusdarītava Brālis. Patīkamais ir tas, ka šim alum bija smarža, un arī garša... bet ar to bitter gan mani piečakarēja. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru