pirmdiena, 2013. gada 18. novembris

Lennewarden vs. Lennewarden #2

Leenewarden ir jauns alus kurš tiek ražots Lietuvā pēc SIA Lennewarden pasūtījuma. Paredzēts ka Lielvārdē taps alus darītava, kur ražos Leenewarden alu, bet pagaidām receptes pilnveidošanai un garšas piedzīšanai tiek izmantota kāda LT alus darītava (avots: https://twitter.com/Lennewarden). Receptes izstrādāšanā un autoruzraudzības procesā piedalās mans labs paziņa, arī mājas aldaris, Andis. Varētu pat teikt, ka ar šo soli viņš jau ir iegājis jaunā līmenī - profesionālo aldaru līgā! Pirmo reizi Leenewarden alu dzēru pirms apmēram mēneša, un paliku diezgan neapmierināts. Alus maksā 0,85 Ls par puslitra pudeli, tātad 1,7 Ls litrā, kas ir pat vairāk kā maksā Tērvetes alus, kuru atzīstu par samērā labu un baudāmu Latvijas alu. Tad nu pagaršojis Leenewarden pirmo reizi, atzinu viņu par neveiksmīgu alu, ar dīvainu piegaršu, tādu kāda reizēm mēdz būt Piebalgas alum, un mēs to saucam par "kartupeļu pagraba piegaršu" . Nekas cits (apiņi, iesalainums) īpaši neizcēlās, tāpēc neko daiļrunīgs izteikumos par šo alu nebiju! Atminos, ka alum bija ļoti daudz rauga nogulšņu, kas pats par sevi nav nekas slikts, bet vizuāli spēj alus izskatu pamaitāt, ja neievērojot šo apstākli raugs nonāk glāzē. Arī manos alos neizbēgami ir rauga nogulsnes, bet noteikti ne tik daudz cik Leenewarden . Visādi citādi alus kā alus, un zinu pat tādus kas viņu pamēģinājuši steidz pirkt nākamo pudeli, jo esot paticis, un paticis tāpēc ka šis alus ir atšķirīgs kā citi LV nopērkamie ali. Pirms valsts svētkiem devos ciemos pie sava paziņas Anda, kur pavadījām lieliski laiku dzerot alu un paši viņu arī vārot. Tika daudz un dikti runāts arī par Leenewarden alu. No Anda es arī uzzināju ka ir iznākusi jauna porcija ar Leenewarden alu. Tika nolemts nolikt blakus divus alus, vienu no pirmās porcijas, un otru no jaunās.Nākamajā dienā dodoties atpakaļ uz Rīgu, es kādā Cēsu veikalā nopirku "jauno" Leenewarden alu, "pirmo" Andis man uzdāvināja. Valsts svētku vakarā veicu šo abu alu salīdzināšanu.
Jaunā porcija no ārpuses, salīdzinot ar iepriekšējo, atšķiras ar melnu korķi un kvalitatīvāku etiķeti. Alu ielejot vienlaicīgi divos kausos, vizuāli viņi ir ļoti līdzīgi, pat vienādi krāsā. Putas gan ir stipri vairāk "jaunajam" eksemplāram. Arī gāzes burbuļi alū vairāk ir "jaunajam". Smarža "pirmajai" partijai ir ļoti, ļoti minimāla, bet "jaunajam" smarža ir . Tāda smarža kāda ir lielajam vairumam LV lāgeru, lāgera rauga smarža.
Garšā "pirmās" porcijas eksemplārs ir diezgan maigs, varbūt pat neizteiksmīgs. "Jaunās" porcijas eksemplārs, diemžēl, ir ar samērā jaušamu salkanumu, un tas nav tāds kā saldums alū, ko piešķir augsts beigu blīvums (neizrūgušie cukuri), bet tas salkanums tāds nepatīkams manām garšas kārpiņām. Sieva teica, ka "jaunais" viņai patika labāk, tieši dēļ salkanuma. Man tieši otrādāk. "Pirmais" alus liekas ir uzlabojis savu kvalitāti, kļuvis "gludāks" garšā un vairāk izdzerams. Ja man ir jāizvēlas, tad es izvēlos "pirmo" versiju. Tā kā es nedaudz saprotu no tiem procesiem kas notiek alu darot un no tiem kas notiek alū viņu nogatavinot, tad pieļauju ka arī ši "jaunā" porcija pēc mēneša būs daudz labāka par to ko dzeru šovakar. Mājas aldaru vidū ir teiciens: "Šo var glābt tikai laiks!"

ceturtdiena, 2013. gada 7. novembris

Stouts vai stoutelis

No neseniem laikiem krējuma izstrādājumu nedrīkst saukt par krējumu, tas pats ir arī ar citiem pārtikas produktiem. Tirgos un mazpilsētu pseidoveikalos apkaro Abibas un Rībok produkcijas izplatīšanu. Par pārtiku es piekrītu, par Abibasveidīgajiem izstrādājumiem man ir vienalga. Bet kā ir ar Latvijā radīto " šampanieti"  vai tamlīdzīgiem, ar īpašiem nosaukumiem apveltītiem produktiem!? Patenta nav, tad sanāk ka drīkst ražot kam vien ienāk prātā? Tak visi zin to, kādu šampanieti drīkst saukt par "šampanieti". Bet ne jau par dzirkstošajiem vīniem ir manas pārdomas. Es domāju par alu. Neviens ražotājs, nekur pasaulē nekļūdīsies ar virsraugiem raudzētu alu nosaukdams par eilu (ALE) un ar apakšraugiem raudzēto pa lāgeru (LAGER) , jā tāds ir viņu pamatiedalījums. Bet vēl jau ali iedalās pēc stiliem. Ar šo stilu aprakstu jebkurš var iepazīties vienā no izplatītākajām alus stilu skaidrojošajām vietnēm: http://www.bjcp.org/stylecenter.php
Šeit , manuprāt, diezgan smalki ir aprakstīts kādām īpašībām ir jāpiemīt alum, lai viņu varētu pielīdzināt konkrētam stilam. Pēdējā laikā, viņām vien zināmu iemeslu dēļ, alus darītavas Latvijā ir uzsākušas ražot alus, kuru nosaukumos ietver vārdu salikumus, kas ļoti atgādina BJCP ceļvedī atrodamo alus stilu nosaukumus. Nu piemēram nosaukums "Brālis Bitter", manī raisīja asociācijas ar BJCP Bitteru aprakstu, un bitteriem raksturīgo alu garšu, bet nogaršojis es mazliet vīlos, un šo vilšanos paudu bloga ierakstā:  Jaunumi no Vidzemes . Nākamajam kārta pienāca Cēsu alus produktam "Grāfs fon Zīverss Irish Stout", lai gan te man jāsaka, ka daļa ierasto Stout tipa alu parametru es šinī produktā atradu, un atzinu šo alu par samērā dzeramu, bet vai viņš man atgādināja tādu Īru klasiku kā "Guinness" vai "Murphy's", nu nez vai! "Aldara Porteris" manuprāt vienīgais LV alus ar alus stilam atbilstošu nosaukumu un garšu. Jā, jā, tieši Aldara Porteris man liekas ka garšo tā, kā "Baltic porter" stila aprakstā minēts, un pat vairāk, tas pats BJCP pie stila paraugiem ir minējis tieši Aldara Porteri. Tagad, ar lielām cerībām un nepacietību gaidu Aldara "jauno" porteri. Diametrāli pretēji garšo, vai es drīzāk teiktu negaršo "Cēsu Porteris". Līdz šim alus darītavas iedalījumu veica gaišajos/tumšajos, retāk izlaižot alus ar piedevām (medu, ingveru, dzērveņu) , bet šāds tirgus noteikti ir garlaicīgs tam alus mīlim, kurš zin vairāk kā "Garais Garāks" vai "Apinītis Stiprais". Mani tikai māc bažas par lūk ko. Šobrīd ar savu alu tirgū sāk ienāk tādi brūži kā "Malduguns" vai "Labietis", un tā pat kā Pans Kleksis, esmu nosapņojis ka būs vēl. Lūk šo brūžu produktus var saukt atbilstoši  BJCP alus stila klasifikatoram. Piemēram "Malduguns" brūvē lielisku "bitter" stila alu, "Rudais rudens" (nopērkams Rīgā, Lāčplēša ielā 12, "AleHouse"), bet "Labietī" šādu "bitter'i" jāmeklē zem nosaukuma "Soho švītiņš" . Bet vai nebūs tā, ka ļoti garšīgus alus, kas atbilstu tam vai citam alus stilam, alus baudītāju acīs būs sačakarējušas lielās alus darītavas, izlaižot šādus pseidobitterus vai stoutus. Nemaz jau piemērs nav tālu jāmeklē. Kādā žurnāla FHM nummurā , žurnāliste Džeina Tamuleviča izsakoties par "Iļģuciema Dzērveņu" alu minēja apmēram sekojošu tekstu. Precīzi nenocitēšu, bet viņa izteicā apmēram šādi: "... visi Beļģu augļu ali "nervozi stūrī pīpē" jo ir uzražots Iļguciem Dzērveņu alus!" Esmu gatavs derēt, ka cienītā žurnāliste nemaz nav dzērusi nevienu Beļģu augļu aliņu, jo tikai cilvēks bez garšu kārpiņām uz mēles var Iļģuciema iesala ekstrakta sajaukumu ar ūdeni un dzērveņu aromatizatoru nosaukt par labāku, kā gadsimtiem gadiem izkoptu Beļģu alus tradīciju stilā pagatavotu "fruit beer" stila alu! Nestrīdēšos par gaumēm, bet es personīgi Iļģuciema alus produktus neuzskatu par alu. Vēl vairāk, es pats esmu gatavojis augļu alus, un esmu dzēris gan rūpniecisku produkciju, gan mājbrūvējumus kuros izmantoti augļi piedevās, un manā skalā Iļģuciema ali stipri atpaliek kā no vieniem, tā no otriem. Gribas cerēt, ka cilvēki kam interesēs kā garšo tāds, vai šāds alus stila paraugs, neķersies pie LV ražotajiem aliem, bet sāks ar klasiskām, pārbaudītām vērtībām. Es nepopularizēju importēto produkciju, vienkārši cenšos norādīt pareizo virzienu, un ļoti, ļoti ceru ka LV uzradīsies vairāk tādu alus darītavu kā "Malduguns" un "Labietis"