Šeit , manuprāt, diezgan smalki ir aprakstīts kādām īpašībām ir jāpiemīt alum, lai viņu varētu pielīdzināt konkrētam stilam. Pēdējā laikā, viņām vien zināmu iemeslu dēļ, alus darītavas Latvijā ir uzsākušas ražot alus, kuru nosaukumos ietver vārdu salikumus, kas ļoti atgādina BJCP ceļvedī atrodamo alus stilu nosaukumus. Nu piemēram nosaukums "Brālis Bitter", manī raisīja asociācijas ar BJCP Bitteru aprakstu, un bitteriem raksturīgo alu garšu, bet nogaršojis es mazliet vīlos, un šo vilšanos paudu bloga ierakstā: Jaunumi no Vidzemes . Nākamajam kārta pienāca Cēsu alus produktam "Grāfs fon Zīverss Irish Stout", lai gan te man jāsaka, ka daļa ierasto Stout tipa alu parametru es šinī produktā atradu, un atzinu šo alu par samērā dzeramu, bet vai viņš man atgādināja tādu Īru klasiku kā "Guinness" vai "Murphy's", nu nez vai! "Aldara Porteris" manuprāt vienīgais LV alus ar alus stilam atbilstošu nosaukumu un garšu. Jā, jā, tieši Aldara Porteris man liekas ka garšo tā, kā "Baltic porter" stila aprakstā minēts, un pat vairāk, tas pats BJCP pie stila paraugiem ir minējis tieši Aldara Porteri. Tagad, ar lielām cerībām un nepacietību gaidu Aldara "jauno" porteri. Diametrāli pretēji garšo, vai es drīzāk teiktu negaršo "Cēsu Porteris". Līdz šim alus darītavas iedalījumu veica gaišajos/tumšajos, retāk izlaižot alus ar piedevām (medu, ingveru, dzērveņu) , bet šāds tirgus noteikti ir garlaicīgs tam alus mīlim, kurš zin vairāk kā "Garais Garāks" vai "Apinītis Stiprais". Mani tikai māc bažas par lūk ko. Šobrīd ar savu alu tirgū sāk ienāk tādi brūži kā "Malduguns" vai "Labietis", un tā pat kā Pans Kleksis, esmu nosapņojis ka būs vēl. Lūk šo brūžu produktus var saukt atbilstoši BJCP alus stila klasifikatoram. Piemēram "Malduguns" brūvē lielisku "bitter" stila alu, "Rudais rudens" (nopērkams Rīgā, Lāčplēša ielā 12, "AleHouse"), bet "Labietī" šādu "bitter'i" jāmeklē zem nosaukuma "Soho švītiņš" . Bet vai nebūs tā, ka ļoti garšīgus alus, kas atbilstu tam vai citam alus stilam, alus baudītāju acīs būs sačakarējušas lielās alus darītavas, izlaižot šādus pseidobitterus vai stoutus. Nemaz jau piemērs nav tālu jāmeklē. Kādā žurnāla FHM nummurā , žurnāliste Džeina Tamuleviča izsakoties par "Iļģuciema Dzērveņu" alu minēja apmēram sekojošu tekstu. Precīzi nenocitēšu, bet viņa izteicā apmēram šādi: "... visi Beļģu augļu ali "nervozi stūrī pīpē" jo ir uzražots Iļguciem Dzērveņu alus!" Esmu gatavs derēt, ka cienītā žurnāliste nemaz nav dzērusi nevienu Beļģu augļu aliņu, jo tikai cilvēks bez garšu kārpiņām uz mēles var Iļģuciema iesala ekstrakta sajaukumu ar ūdeni un dzērveņu aromatizatoru nosaukt par labāku, kā
Sveiks lasītāj! Pamatā šeit ieraksti ir par alu. Par alu un tā darīšanu. Par darīšanu rūpnīcās un mājās. Par darīšanu savām paša rociņām. Bet būs jau arī par meistaru, par meistaru un alu, par meistaru un grāmatām, par meistaru un dzīvi!
ceturtdiena, 2013. gada 7. novembris
Stouts vai stoutelis
No neseniem laikiem krējuma izstrādājumu nedrīkst saukt par krējumu, tas pats ir arī ar citiem pārtikas produktiem. Tirgos un mazpilsētu pseidoveikalos apkaro Abibas un Rībok produkcijas izplatīšanu. Par pārtiku es piekrītu, par Abibasveidīgajiem izstrādājumiem man ir vienalga. Bet kā ir ar Latvijā radīto " šampanieti" vai tamlīdzīgiem, ar īpašiem nosaukumiem apveltītiem produktiem!? Patenta nav, tad sanāk ka drīkst ražot kam vien ienāk prātā? Tak visi zin to, kādu šampanieti drīkst saukt par "šampanieti". Bet ne jau par dzirkstošajiem vīniem ir manas pārdomas. Es domāju par alu. Neviens ražotājs, nekur pasaulē nekļūdīsies ar virsraugiem raudzētu alu nosaukdams par eilu (ALE) un ar apakšraugiem raudzēto pa lāgeru (LAGER) , jā tāds ir viņu pamatiedalījums. Bet vēl jau ali iedalās pēc stiliem. Ar šo stilu aprakstu jebkurš var iepazīties vienā no izplatītākajām alus stilu skaidrojošajām vietnēm: http://www.bjcp.org/stylecenter.php
Šeit , manuprāt, diezgan smalki ir aprakstīts kādām īpašībām ir jāpiemīt alum, lai viņu varētu pielīdzināt konkrētam stilam. Pēdējā laikā, viņām vien zināmu iemeslu dēļ, alus darītavas Latvijā ir uzsākušas ražot alus, kuru nosaukumos ietver vārdu salikumus, kas ļoti atgādina BJCP ceļvedī atrodamo alus stilu nosaukumus. Nu piemēram nosaukums "Brālis Bitter", manī raisīja asociācijas ar BJCP Bitteru aprakstu, un bitteriem raksturīgo alu garšu, bet nogaršojis es mazliet vīlos, un šo vilšanos paudu bloga ierakstā: Jaunumi no Vidzemes . Nākamajam kārta pienāca Cēsu alus produktam "Grāfs fon Zīverss Irish Stout", lai gan te man jāsaka, ka daļa ierasto Stout tipa alu parametru es šinī produktā atradu, un atzinu šo alu par samērā dzeramu, bet vai viņš man atgādināja tādu Īru klasiku kā "Guinness" vai "Murphy's", nu nez vai! "Aldara Porteris" manuprāt vienīgais LV alus ar alus stilam atbilstošu nosaukumu un garšu. Jā, jā, tieši Aldara Porteris man liekas ka garšo tā, kā "Baltic porter" stila aprakstā minēts, un pat vairāk, tas pats BJCP pie stila paraugiem ir minējis tieši Aldara Porteri. Tagad, ar lielām cerībām un nepacietību gaidu Aldara "jauno" porteri. Diametrāli pretēji garšo, vai es drīzāk teiktu negaršo "Cēsu Porteris". Līdz šim alus darītavas iedalījumu veica gaišajos/tumšajos, retāk izlaižot alus ar piedevām (medu, ingveru, dzērveņu) , bet šāds tirgus noteikti ir garlaicīgs tam alus mīlim, kurš zin vairāk kā "Garais Garāks" vai "Apinītis Stiprais". Mani tikai māc bažas par lūk ko. Šobrīd ar savu alu tirgū sāk ienāk tādi brūži kā "Malduguns" vai "Labietis", un tā pat kā Pans Kleksis, esmu nosapņojis ka būs vēl. Lūk šo brūžu produktus var saukt atbilstoši BJCP alus stila klasifikatoram. Piemēram "Malduguns" brūvē lielisku "bitter" stila alu, "Rudais rudens" (nopērkams Rīgā, Lāčplēša ielā 12, "AleHouse"), bet "Labietī" šādu "bitter'i" jāmeklē zem nosaukuma "Soho švītiņš" . Bet vai nebūs tā, ka ļoti garšīgus alus, kas atbilstu tam vai citam alus stilam, alus baudītāju acīs būs sačakarējušas lielās alus darītavas, izlaižot šādus pseidobitterus vai stoutus. Nemaz jau piemērs nav tālu jāmeklē. Kādā žurnāla FHM nummurā , žurnāliste Džeina Tamuleviča izsakoties par "Iļģuciema Dzērveņu" alu minēja apmēram sekojošu tekstu. Precīzi nenocitēšu, bet viņa izteicā apmēram šādi: "... visi Beļģu augļu ali "nervozi stūrī pīpē" jo ir uzražots Iļguciem Dzērveņu alus!" Esmu gatavs derēt, ka cienītā žurnāliste nemaz nav dzērusi nevienu Beļģu augļu aliņu, jo tikai cilvēks bez garšu kārpiņām uz mēles var Iļģuciema iesala ekstrakta sajaukumu ar ūdeni un dzērveņu aromatizatoru nosaukt par labāku, kāgadsimtiem gadiem izkoptu Beļģu alus tradīciju stilā pagatavotu "fruit beer" stila alu! Nestrīdēšos par gaumēm, bet es personīgi Iļģuciema alus produktus neuzskatu par alu. Vēl vairāk, es pats esmu gatavojis augļu alus, un esmu dzēris gan rūpniecisku produkciju, gan mājbrūvējumus kuros izmantoti augļi piedevās, un manā skalā Iļģuciema ali stipri atpaliek kā no vieniem, tā no otriem. Gribas cerēt, ka cilvēki kam interesēs kā garšo tāds, vai šāds alus stila paraugs, neķersies pie LV ražotajiem aliem, bet sāks ar klasiskām, pārbaudītām vērtībām. Es nepopularizēju importēto produkciju, vienkārši cenšos norādīt pareizo virzienu, un ļoti, ļoti ceru ka LV uzradīsies vairāk tādu alus darītavu kā "Malduguns" un "Labietis"
Šeit , manuprāt, diezgan smalki ir aprakstīts kādām īpašībām ir jāpiemīt alum, lai viņu varētu pielīdzināt konkrētam stilam. Pēdējā laikā, viņām vien zināmu iemeslu dēļ, alus darītavas Latvijā ir uzsākušas ražot alus, kuru nosaukumos ietver vārdu salikumus, kas ļoti atgādina BJCP ceļvedī atrodamo alus stilu nosaukumus. Nu piemēram nosaukums "Brālis Bitter", manī raisīja asociācijas ar BJCP Bitteru aprakstu, un bitteriem raksturīgo alu garšu, bet nogaršojis es mazliet vīlos, un šo vilšanos paudu bloga ierakstā: Jaunumi no Vidzemes . Nākamajam kārta pienāca Cēsu alus produktam "Grāfs fon Zīverss Irish Stout", lai gan te man jāsaka, ka daļa ierasto Stout tipa alu parametru es šinī produktā atradu, un atzinu šo alu par samērā dzeramu, bet vai viņš man atgādināja tādu Īru klasiku kā "Guinness" vai "Murphy's", nu nez vai! "Aldara Porteris" manuprāt vienīgais LV alus ar alus stilam atbilstošu nosaukumu un garšu. Jā, jā, tieši Aldara Porteris man liekas ka garšo tā, kā "Baltic porter" stila aprakstā minēts, un pat vairāk, tas pats BJCP pie stila paraugiem ir minējis tieši Aldara Porteri. Tagad, ar lielām cerībām un nepacietību gaidu Aldara "jauno" porteri. Diametrāli pretēji garšo, vai es drīzāk teiktu negaršo "Cēsu Porteris". Līdz šim alus darītavas iedalījumu veica gaišajos/tumšajos, retāk izlaižot alus ar piedevām (medu, ingveru, dzērveņu) , bet šāds tirgus noteikti ir garlaicīgs tam alus mīlim, kurš zin vairāk kā "Garais Garāks" vai "Apinītis Stiprais". Mani tikai māc bažas par lūk ko. Šobrīd ar savu alu tirgū sāk ienāk tādi brūži kā "Malduguns" vai "Labietis", un tā pat kā Pans Kleksis, esmu nosapņojis ka būs vēl. Lūk šo brūžu produktus var saukt atbilstoši BJCP alus stila klasifikatoram. Piemēram "Malduguns" brūvē lielisku "bitter" stila alu, "Rudais rudens" (nopērkams Rīgā, Lāčplēša ielā 12, "AleHouse"), bet "Labietī" šādu "bitter'i" jāmeklē zem nosaukuma "Soho švītiņš" . Bet vai nebūs tā, ka ļoti garšīgus alus, kas atbilstu tam vai citam alus stilam, alus baudītāju acīs būs sačakarējušas lielās alus darītavas, izlaižot šādus pseidobitterus vai stoutus. Nemaz jau piemērs nav tālu jāmeklē. Kādā žurnāla FHM nummurā , žurnāliste Džeina Tamuleviča izsakoties par "Iļģuciema Dzērveņu" alu minēja apmēram sekojošu tekstu. Precīzi nenocitēšu, bet viņa izteicā apmēram šādi: "... visi Beļģu augļu ali "nervozi stūrī pīpē" jo ir uzražots Iļguciem Dzērveņu alus!" Esmu gatavs derēt, ka cienītā žurnāliste nemaz nav dzērusi nevienu Beļģu augļu aliņu, jo tikai cilvēks bez garšu kārpiņām uz mēles var Iļģuciema iesala ekstrakta sajaukumu ar ūdeni un dzērveņu aromatizatoru nosaukt par labāku, kā
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Meistar, mani piesaistīja apgalvojums par beļģu augļu alu gadsimtiem ilgajām tradīcijām. Pirms 30-40 gadiem Beļģijā nebija neviena darītava, kas ražotu kādu citu augļu alu, izņemot lambisko kriek vai nedaudz frambozen :).
AtbildētDzēstTas pats ar BJCP stilu standartiem, kuru lielākā daļa radīta pēdējo 5-15 gadu laikā, ieskaitot Baltijas portera stilu :)). Vispār "stila" termins radies akurāt 1977.gadā, pirms tam neviens nepazina noteiktus alus veidus, tas viss bija ļoti izplūdis. Vispār turpināja būt izplūdis līdz 90.gadu sākumam, kad BJCP visu šo ielika stingros rāmjos un pasludināja par īsto un vienīgo pareizo versiju.
Ati! Par beļģu alu gadsimtu ilgajām tradīcijām es izlaboju :), bet nevaru neko palabot par stilu standartiem, jo neko neesmu paudis par to rašanās laiku. ;)
Dzēst