Leenewarden ir jauns alus kurš tiek ražots Lietuvā pēc SIA Lennewarden pasūtījuma. Paredzēts ka Lielvārdē taps alus darītava, kur ražos Leenewarden alu, bet pagaidām receptes pilnveidošanai un garšas piedzīšanai tiek izmantota kāda LT alus darītava (avots:
https://twitter.com/Lennewarden). Receptes izstrādāšanā un autoruzraudzības procesā piedalās mans labs paziņa, arī mājas aldaris, Andis. Varētu pat teikt, ka ar šo soli viņš jau ir iegājis jaunā līmenī - profesionālo aldaru līgā! Pirmo reizi Leenewarden alu dzēru pirms apmēram mēneša, un paliku diezgan neapmierināts. Alus maksā 0,85 Ls par puslitra pudeli, tātad 1,7 Ls litrā, kas ir pat vairāk kā maksā Tērvetes alus, kuru atzīstu par samērā labu un baudāmu Latvijas alu. Tad nu pagaršojis Leenewarden pirmo reizi, atzinu viņu par neveiksmīgu alu, ar dīvainu piegaršu, tādu kāda reizēm mēdz būt Piebalgas alum, un mēs to saucam par "kartupeļu pagraba piegaršu" . Nekas cits (apiņi, iesalainums) īpaši neizcēlās, tāpēc neko daiļrunīgs izteikumos par šo alu nebiju! Atminos, ka alum bija ļoti daudz rauga nogulšņu, kas pats par sevi nav nekas slikts, bet vizuāli spēj alus izskatu pamaitāt, ja neievērojot šo apstākli raugs nonāk glāzē. Arī manos alos neizbēgami ir rauga nogulsnes, bet noteikti ne tik daudz cik Leenewarden . Visādi citādi alus kā alus, un zinu pat tādus kas viņu pamēģinājuši steidz pirkt nākamo pudeli, jo esot paticis, un paticis tāpēc ka šis alus ir atšķirīgs kā citi LV nopērkamie ali. Pirms valsts svētkiem devos ciemos pie sava paziņas Anda, kur pavadījām lieliski laiku dzerot alu un paši viņu arī vārot. Tika daudz un dikti runāts arī par Leenewarden alu. No Anda es arī uzzināju ka ir iznākusi jauna porcija ar Leenewarden alu. Tika nolemts nolikt blakus divus alus, vienu no pirmās porcijas, un otru no jaunās.Nākamajā dienā dodoties atpakaļ uz Rīgu, es kādā Cēsu veikalā nopirku "jauno" Leenewarden alu, "pirmo" Andis man uzdāvināja. Valsts svētku vakarā veicu šo abu alu salīdzināšanu.
Jaunā porcija no ārpuses, salīdzinot ar iepriekšējo, atšķiras ar melnu korķi un kvalitatīvāku etiķeti. Alu ielejot vienlaicīgi divos kausos, vizuāli viņi ir ļoti līdzīgi, pat vienādi krāsā. Putas gan ir stipri vairāk "jaunajam" eksemplāram. Arī gāzes burbuļi alū vairāk ir "jaunajam". Smarža "pirmajai" partijai ir ļoti, ļoti minimāla, bet "jaunajam" smarža ir . Tāda smarža kāda ir lielajam vairumam LV lāgeru, lāgera rauga smarža.
Garšā "pirmās" porcijas eksemplārs ir diezgan maigs, varbūt pat neizteiksmīgs. "Jaunās" porcijas eksemplārs, diemžēl, ir ar samērā jaušamu salkanumu, un tas nav tāds kā saldums alū, ko piešķir augsts beigu blīvums (neizrūgušie cukuri), bet tas salkanums tāds nepatīkams manām garšas kārpiņām. Sieva teica, ka "jaunais" viņai patika labāk, tieši dēļ salkanuma. Man tieši otrādāk. "Pirmais" alus liekas ir uzlabojis savu kvalitāti, kļuvis "gludāks" garšā un vairāk izdzerams. Ja man ir jāizvēlas, tad es izvēlos "pirmo" versiju. Tā kā es nedaudz saprotu no tiem procesiem kas notiek alu darot un no tiem kas notiek alū viņu nogatavinot, tad pieļauju ka arī ši "jaunā" porcija pēc mēneša būs daudz labāka par to ko dzeru šovakar. Mājas aldaru vidū ir teiciens: "Šo var glābt tikai laiks!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru