Reiz gadījās būt vienā kompānijā ar kādu snobisku čali... šamais ieradās ar 0,7 l tilpuma pudeli sarkanvīna, un vakara gaitā slacīdams lūpas, nepārtraukti vīpsnāja par mums dažiem, kas "... savu pūsli pielejot ar šaubīgas izcelsmes raudzējumu." Uz maniem kuslajiem iebildumiem, ka tas viņa vīns jau nu ar nav nekāds augstākās raudzes destilāts, saņēmu atbildi, ka tas redz esot 2005. gada nez tur kādas provinces, nez tur kādas vīnogu šķirnes dzēriens! Ko nu es... melns un maziņš... "noriju krupi" un pievērsos pārdomām! Intereses pēc iegaumējis etiķetes izskatu, iegāju visparastākajā piemājas "piparbodē" un par lielu izbrīnu man, nokonstatēju, ka šis Dievu dzēriens maksā nedaudz pāri pa 4 lati! Jo-ma-jo... šito "piķi" par tādu dzērienu!
Smagu pārdomu pārņemts, nopirku savu ikdienišķo , 4x lētāko "Tērvetes Senču" un devos mājup.
Nu no kurienes sarodas tie lepnie čaļi ar saviem 4 latīgajiem vīniem, un dzen mūs strādniekpuikas izmisumā!
No mūsu mīļās tēvzemes!? Ne tak! Kopš kuriem laikiem latvju bāliņš baudai dara vīnu!? Ak kopš 199... gada! Mana mamma stāsta ka vecpaps, šaurākā lokā saukts par "Papuci' uz godiem esot darījis alu... alu... uzveru vēlreiz, a-l-u ! Un nekādu vīnu no pāris dobēs augošajām jāņogām, upenēm, avenēm. "Papucim" bija 95 ha ar miežiem nosētas zemes, ko viņš apstrādāja pirms "Baigas vasaras" , starp citu viņa vārdadienas, un no tiem darīja arī alu. Arī kad kolhoza pr-sēdētājs atstājis bija mazumu, maizes tiesu, mamma mana stāsta ka : " ... dibenistabā pirms godiem stāvēja muca, no kuras mēs ar Māri un Guntu gājām nostrēbties!" Arī mana krustmāte atceras TOS laikus kad viņas paps darījis saldu un stipru alu! Runājot moderni ... KAMŌN... kāds ellē ratā vīns pa 4 lati!?
Jā, es saprotu tos gruzīnus vai armēņus kas alu pagaršodami vīpsnā, un pras' pēc Kindzmarauli. Bet es nekādi nesaprotu tos, kas saka, ka vīns tā ir štelle, bet alus... proletariāta dzēriens. Da tādiem (...) palasīt piem. http://labsalus.lv/ , un aiziet uz http://labsalus.lv/s-brevinga-alus-salons-berga-bazara/ vai uz nu pat atvērto AleHouse, Lāčplēša 12.
I varbūt savu latvisko identitāti atgūtu! Nē, nepārprotiet... nav jau tā ka es pats vīnus nedzeru un noliedzu visu kas nav alus un latvisks. Es vienkārši neizprotu tos kas sevi pozicionē kā īstus vīnu pazinējus, bet tanī pašā laikā neko citu kā 4latīgu vīnu nav baudījis, un nemaz nestādās priekšā cik alus pasaule ir bagāta!
Sveiks lasītāj! Pamatā šeit ieraksti ir par alu. Par alu un tā darīšanu. Par darīšanu rūpnīcās un mājās. Par darīšanu savām paša rociņām. Bet būs jau arī par meistaru, par meistaru un alu, par meistaru un grāmatām, par meistaru un dzīvi!
sestdiena, 2012. gada 16. jūnijs
svētdiena, 2012. gada 3. jūnijs
Pacietības mērs
18. gadsimtā angļi ražoja alu, ko milzīgos daudzumos patērēja Krievijas carienes Katrīnas II galmā, un kopš tā laika šo alu pasaulē pazīst ar nosaukumu Russian Imperial Stout. Šis alus ir melns kā Rīgas balzāms, stiprs (8%-12%) un sauss. No plašākai sabiedrībai zināmākajiem eksemplāriem kaut kas līdzīgs ir Murphy's Irish Stout vai Guiness, tikai impereālais ir stipri stiprāks. Krievi viņu patērēja nenormāli lielos apmēros, no tā arī nosaukums, bet pārsvarā tie bija augstmaņi, jo šis alus, pagatavošanas ziņā ir diezgan dārgs. Pateicoties augstajam alkohola saturam alū, viņa nogatavināšanas laiks ir diezgan liels... 1-3 gadi, un tad šis alus iegūst savu specifisko un neatkārtojamo garšu. Domājot par aukstajiem ziemas vakariem, kas neizbēgami pēc 1/2 gada pienāks, izvēlējos arī attiecīgu alu... stipru, sildošu. Domāts darīts jābrūvē augšā. Izejvielas biju jau iepircis pie Jāņa (http://kupla.lv/alus-izejvielas-tagad-ari-riga/), tapēc nekas man netraucēja nodoties jaukajam brūvēšanas procesam savācis ekipējumu un izejvielas ķēros klāt.
Kunkuļi |
Gatavs, bet neuzgāzēts eksemplārs |
Ūdens, iesals, apiņi un raugs!
Tieši šāda kombinācija ir par pamatu alum! Tā tas bija arī senajā ēģiptē, kur alu pazina jau 4000 p.m.ē., tā tas ir tagad - 21 g.s.
Laika gaitā, cilvēks iemācījās pielietot vēl arī citas izejvielas... kviešus, kukurūzu, rīsus un vēl tik ko ne, par ko pat mēs nemaz nenojaušam! Bet kur tad cilvēks ņem šīs izejvielas!? Khmmm, visvienkāršākais ir protams nopirkt veikalā, bet kā tad viņas nonāk līdz veikalam!?
Vispopulārākais no iesaliem, ir miežu iesals. Miežu iesals ir pamatizejviela , atļaušos minēt 90% pasaules alus (precīzu datu manā rīcībā nav) . Miežu iesalu iegūst no miežiem, veicot procesu ko sauc par iesalēšanu. Īstās metodes kā to dara var atrast pajautājot "tantei googlei" , bet vienkāršiem vārdiem runājot... miežus samitrina, ļauj sadīgt, un žāvē. Notīra asnus, saspiež (ne samaļ) un voilā... iesals gatavs. Tā tēlaini izsakoties miežu dīgšanas procesā veidojas cietes, ko vēlāk gatavojot misu pārvērš cukurā. Protams ka miežiem jābūt vēlams speciālas šķirnes, tiem jābūt minimāli apstrādātiem ar ķīmiju (labāk vispār bez, bet vai Latvijā kas bez ķīmijas var augt!?). Vienīgā alus darītava kas izmanto Latvijā audzētu miežu iesalu, tā teikt savu iesalu, ir Tērvete. Lai gan arī viņi paši iesalu netaisa, bet dod iesalēšanai savus miežus uz Lietuvu. Pārējās alus darītavas Latvijā iesalu iepērk, velns viņ zin no kurienes, bet tas jau neliecina, ka šis iesals ir slikts. Arī es lietoju importa iesalu, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka cita mums nav. Nu labi, ir Aizputes iesals, ko ražo kādā saimniecībā Aizputē, un pa labu satikšanu mājbrūvētāji pie viņa var tikt, bet es lietoju importa iesalu, jo man kā iesācējam viņš labāk "pakļaujas".
Apiņi. Nu te nu nekāda baigā Ķīnas ābece nav. Apiņi, viņi arī Āfrikā ir apiņi :) Atšķiras tikai šķirnes, un līdz ar to pielietojums! Alum apiņus izmanto gan lai iegūtu rūgtumu, gan lai piešķirtu specifisku garšu, gan aromātam, turklāt apiņi darbojas kā antiseptiķis. Alus brūvētājiem ir pieejami sekojoši apstrādāti apiņi: apiņu granulas (izkaltētas apiņu rogas tiek samaltas, un iegūtais malums sapresēts granulās). Šādi apstrādāti apiņi ir kompakti, aizņem maz vietas, viegli uzglabājami un dozējami.
Presēti apiņi. Apiņu rogas tiek vienkārši izkaltētas un sapresētas, tādejādi iegūstot atkal kompaktumu.
Apiņu rogas. Šie apiņi tiek izmantoti veselām rogām, bez papildus apstrādes. Es, līdz šim, neesmu izmantojis veselas apiņu rogas, tāpēc sīkāk nekomentēšu !
Raugs.
Alus brūvēšanā izmanto speciāli kultivētus raugu, kas piemērots tieši alus brūvēšanai. Protams, ka var izmantot piem. arī maizes raugu, bet tomēr 99% tiek izmantots speciāli šim nolūkam paredzēts raugs. Raugs ir viena no vissvarīgākajām alus garšu veidojošām komponentēm. Raugus iedala virsraugos, un apakšraugos. Tas savukārt nozīmē to kādās temperatūrās ar šiem raugiem raudzē. Ar apakšraugiem pamatā raudzē 8 C-12 C grādu temperatūrā, un tie ir Lāgeri (Lager tipa ali), kādi ir 100% visi Latvijā ražotie ali. Ar virsraugiem raudzē pamatā no 17 C-25 C augstās temperatūrās, un raudzējot ar šiem raugiem iegūst Eilus (Ale tipa ali).
Mājbrūvētāji pamatā taisa eilus, bet tie kam atļauj aprīkojums, arī lāgerus. Lāgeru pagatavošanas proces ir daudz komplicētāks, tāpēc arī tā ir.
Ko es nepieminēju... ak jā... ūdens. Nu no ūdens lielā mērā ir atkarīgs kāda tad būs tā alus garša... ne velti valda uzskats, ka katra brūža neatkārtojamā garša slēpjas nevis receptē, bet tieši izmantojamājā ūdenī. Dažādu alus stilu un veidu pagatavošanā mēdz izmantot dažāda sastāva ūdeņu. Piemēram Pilzenes aliem paģēr mīkstu ūdeni, bet Porteriem tieši otrādi, cietu. Citi mājbrūvētāji meklē avotus, eksperimentē ar ūdeņiem, meklē savu garšu. Citi savukārt izlaiž ūdeni caur reversās osmozes filtru, un pēc tam ar skābēm un citām vielām panāk sev vēlamā ūdens sastāvu. Bet es ņemu no krāna... un neko, dzerams ir gan ūdens, gan alus no tā. Bet labāk jau alus!
Laika gaitā, cilvēks iemācījās pielietot vēl arī citas izejvielas... kviešus, kukurūzu, rīsus un vēl tik ko ne, par ko pat mēs nemaz nenojaušam! Bet kur tad cilvēks ņem šīs izejvielas!? Khmmm, visvienkāršākais ir protams nopirkt veikalā, bet kā tad viņas nonāk līdz veikalam!?
Vispopulārākais no iesaliem, ir miežu iesals. Miežu iesals ir pamatizejviela , atļaušos minēt 90% pasaules alus (precīzu datu manā rīcībā nav) . Miežu iesalu iegūst no miežiem, veicot procesu ko sauc par iesalēšanu. Īstās metodes kā to dara var atrast pajautājot "tantei googlei" , bet vienkāršiem vārdiem runājot... miežus samitrina, ļauj sadīgt, un žāvē. Notīra asnus, saspiež (ne samaļ) un voilā... iesals gatavs. Tā tēlaini izsakoties miežu dīgšanas procesā veidojas cietes, ko vēlāk gatavojot misu pārvērš cukurā. Protams ka miežiem jābūt vēlams speciālas šķirnes, tiem jābūt minimāli apstrādātiem ar ķīmiju (labāk vispār bez, bet vai Latvijā kas bez ķīmijas var augt!?). Vienīgā alus darītava kas izmanto Latvijā audzētu miežu iesalu, tā teikt savu iesalu, ir Tērvete. Lai gan arī viņi paši iesalu netaisa, bet dod iesalēšanai savus miežus uz Lietuvu. Pārējās alus darītavas Latvijā iesalu iepērk, velns viņ zin no kurienes, bet tas jau neliecina, ka šis iesals ir slikts. Arī es lietoju importa iesalu, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka cita mums nav. Nu labi, ir Aizputes iesals, ko ražo kādā saimniecībā Aizputē, un pa labu satikšanu mājbrūvētāji pie viņa var tikt, bet es lietoju importa iesalu, jo man kā iesācējam viņš labāk "pakļaujas".
Granulētie apiņi |
Presēti apiņi. Apiņu rogas tiek vienkārši izkaltētas un sapresētas, tādejādi iegūstot atkal kompaktumu.
Presētais apinis pēc izvārīšanas |
Raugs.
Alus brūvēšanā izmanto speciāli kultivētus raugu, kas piemērots tieši alus brūvēšanai. Protams, ka var izmantot piem. arī maizes raugu, bet tomēr 99% tiek izmantots speciāli šim nolūkam paredzēts raugs. Raugs ir viena no vissvarīgākajām alus garšu veidojošām komponentēm. Raugus iedala virsraugos, un apakšraugos. Tas savukārt nozīmē to kādās temperatūrās ar šiem raugiem raudzē. Ar apakšraugiem pamatā raudzē 8 C-12 C grādu temperatūrā, un tie ir Lāgeri (Lager tipa ali), kādi ir 100% visi Latvijā ražotie ali. Ar virsraugiem raudzē pamatā no 17 C-25 C augstās temperatūrās, un raudzējot ar šiem raugiem iegūst Eilus (Ale tipa ali).
Mājbrūvētāji pamatā taisa eilus, bet tie kam atļauj aprīkojums, arī lāgerus. Lāgeru pagatavošanas proces ir daudz komplicētāks, tāpēc arī tā ir.
Ko es nepieminēju... ak jā... ūdens. Nu no ūdens lielā mērā ir atkarīgs kāda tad būs tā alus garša... ne velti valda uzskats, ka katra brūža neatkārtojamā garša slēpjas nevis receptē, bet tieši izmantojamājā ūdenī. Dažādu alus stilu un veidu pagatavošanā mēdz izmantot dažāda sastāva ūdeņu. Piemēram Pilzenes aliem paģēr mīkstu ūdeni, bet Porteriem tieši otrādi, cietu. Citi mājbrūvētāji meklē avotus, eksperimentē ar ūdeņiem, meklē savu garšu. Citi savukārt izlaiž ūdeni caur reversās osmozes filtru, un pēc tam ar skābēm un citām vielām panāk sev vēlamā ūdens sastāvu. Bet es ņemu no krāna... un neko, dzerams ir gan ūdens, gan alus no tā. Bet labāk jau alus!
sestdiena, 2012. gada 2. jūnijs
Līgo alus!
Bet nu par tipisku mājbrūvēšanas dienu varat lasīt turpinājumā:
Uzticamais palīgs |
Sākam ar ūdens uzsildīšanu līdz noteiktai temperatūrai... manā gadījumā tie ir 50 C . Kad ūdens ir sasniedzis šo temperatūru, beru iekšā graudus, un kārtīgi izmaisu, lai nav kunkuļu. Tālāk turpinu sildīt katlu, lai iejava (tā sauc graudu iesala un ūdens kombināciju) sasniedz receptē vajadzīgos 66 C. Šinī temperatūrā notiek tā saucamā pārcukurošanās, kad siltais ūdens aktivizē enzīmus kas graudos esošo cieti pārvērš cukurā. Šinī momentā veidojas tā saucamā alus misa. Kad receptē noteiktā temperatūra sasniegta, liekam katlu maliņā un sasedzam ar segām. Tas tiek darīts tāpēc, lai iejava zaudētu pēc iespējas mazāk no sākotnējās temperatūras. Kāpēc tas ir svarīgi neiedziļināšos, bet tas tiek darīts lai panāktu lielāku efektivitāti, t.i. izspiestu no graudiem maksimumu! Kad iejava izturēta šādos apstākļos 60 min., pārejam pie filtrēšanas. Pirms filtrēšanas paaugstinam iejavas temperatūru līdz 76 C, tas aptur pārcukurošanās procesus un padara iejavu šķidrāku, atvieglojot filtrāciju. Kad iejavas temperatūra sasniegusi noteiktos 76 C, pārlieku iejavu filtrēšanas spainī. Par filtrēšanas spaini es izmantoju parastu plastmas spaini, nopērkamu DEPO, kurā iemontēta santehnikas pieslēgcaurules ārējais metāla apvalks!
Filtrēšanas spainis |
Pēc iejavas pārlikšanas spainī, ļaujam visam saturam nosēsties, tas nepieciešamas lai spaiņa apakšā izveidotos graudu slānis, tā saucamā "graudu gulta" caur kuru tekot, misa filtrēsies un nonāks vārkatlā.
Filtrēju misu |
Vārās misa ar apiņiem |
Misu ar apiņiem kopā vāram 60 minūtes. Jāvāra ir tāpēc lai "ievārītu" apiņus un iztvaicētu visas sliktās lietas kas ir iegūtajā misā. Pēc vārīšanās beigām, misa ir strauji jāatdzesē, zem 30 C. Tas jādara tāpēc lai misā nesavairotos tāda lieta kā diametilsul... tpu... es pat izrunāt nevaru, apzīmē viņu ar DMS, un tā ir viela kas alum dod pretīgu salkanumu... nu apmēram tādu kā Brengulim :D ! Turpmāk visam kas saskaras ar uzvārīto misu ir jābūt supersterilam! Lielākais uzvārītā alus ienaidnieks ir infekcija, tieši tāpēc visam ir jābūt dezinficētam. Es lietoju ūdeņraža peroksīdu, jeb ūdeņraža pārskābi, tika 7x spēcīgākā koncentrācijā kā aptiekā. Sākumā dezinfekcijai var izmantot aptiekās nopērkamo spirta-joda šķidumu, jeb tautā saukto jodu. Apmēram vienu pudeles korķīti ar jodu atjauc ar 10 litriem auksta ūdens, un visu kas saskarsies ar atdzesēto misu notur saskarē ar šo šķidrumu 10-30 min. Atgriežamies pie dzesēšanas. Es izmantoju speciāli šim nolūkam konstruētu dzesētāju, bet iesākumā var izlīdzēties ar katla peldi aukstā vannā. Bet gribu uzsvērt, ka ja ar alus darīsanu nodarbojas biežāk kā pirms Līgo, dzesētājs būs vitāli nepieciešams.
Dezinfekcija |
Abonēt:
Ziņas (Atom)