Pacietības mērs

18. gadsimtā angļi ražoja alu, ko milzīgos daudzumos patērēja Krievijas carienes Katrīnas II galmā, un kopš tā laika šo alu pasaulē pazīst ar nosaukumu Russian Imperial Stout. Šis alus ir melns kā Rīgas balzāms, stiprs (8%-12%) un sauss. No plašākai sabiedrībai zināmākajiem eksemplāriem kaut kas līdzīgs ir Murphy's Irish Stout vai Guiness, tikai impereālais ir stipri stiprāks. Krievi viņu patērēja nenormāli lielos apmēros, no tā arī nosaukums, bet pārsvarā tie bija augstmaņi, jo šis alus, pagatavošanas ziņā ir diezgan dārgs. Pateicoties augstajam alkohola saturam alū, viņa nogatavināšanas laiks ir diezgan liels... 1-3 gadi, un tad šis alus iegūst savu specifisko un neatkārtojamo garšu. Domājot par aukstajiem ziemas vakariem, kas neizbēgami pēc 1/2 gada pienāks, izvēlējos arī attiecīgu alu... stipru, sildošu. Domāts darīts jābrūvē augšā. Izejvielas biju jau iepircis pie Jāņa (http://kupla.lv/alus-izejvielas-tagad-ari-riga/), tapēc nekas man netraucēja nodoties jaukajam brūvēšanas procesam savācis ekipējumu un izejvielas ķēros klāt.

 Šis alus, ko brūvēju šoreiz, itkā neprasa īpašu pieeju pagatovošanas procesā, bet jāņem vērā tas, ka šis alus prasa lielākus ieguldījumus izejvielās. Iejaucis iejavu, šoreiz pārcukrošanu taisīju ar 3 pauzēm, pie 52 C 30 min., 64 C 75 min. un 76 C 10 min.

 Šī bija no tām retajām reizēm, kad pēc pārliešanas uz raudzējamo spaini, katlā ieraudzīju izdaudzinātos izgulsnējušos olbaltumvielu kunkuļus, un tas liecina, ka alus būs dzidrs!

Kunkuļi

 Kad šis alus bija norūdzis, un tas šoreiz manuprāt  bija pēc 3 nedēļām, ņēmos šamo pudeļot. Pirmo reizi alu pildīju šampanieša pudelēs. Man likās ka šim alum, tas būs pats piemērotākais tilpums, un zināms šarms ar tai pudelei ir. Šeit tad nu sākās jautrības... nomērījis blīvumu pirms pildīšanas, izsecinu, ka gala rezultātā mans alus būs 7,3% stiprs. Sāku liet pudelēs, ar to ar nekādu problēmu, bet pie aizkorķēšanas pārvilku vienu metāla stieplīti, bet rezerves man nebija. Tad nu izšivirēju visu pagrabu, līdz atradu piemērotu drātiņu ar ko nostiprināt korķi. Nu redzēs, redzēs vai turēs. Un redzēsim mēs pēc ilga laika. Esmu nolēmis šo alu nogatavināt vismaz gadu. Nu redzēs, redzēs kā man ar to pacietības mēru būs. Paredzu ka man tas nāksies grūti, jo jau tagad esmu izlietojis divas pudeles, kad alum ir tikai 1,5 mēnesis.

Sapudeļotais rezultāts - 11 litri varengards aliņš. Pievērsiet uzmanību  Mangaļu pudelei! 0,5 litrus parasti ieleju plastmasas pudēlē un to saspiežu. Tad kad alus siltumā sāks ražot gāzi, pudele izpletīsies un es zināšu kad alus sagāzējies, cik stipri un kad var nest uz pagrabu

 Nu bet mīlīši... kā viņš garšo... jau tagad šis alus garšo dievīgi, man pat bail iedomāties kā viņš garšos pēc pusgada, gada! :)

Gatavs, bet neuzgāzēts eksemplārs