Ūdens, iesals, apiņi un raugs!

Tieši šāda kombinācija ir par pamatu alum! Tā tas bija arī senajā ēģiptē, kur alu pazina jau 4000 p.m.ē., tā tas ir tagad - 21 g.s.

Laika gaitā, cilvēks iemācījās pielietot vēl arī citas izejvielas... kviešus, kukurūzu, rīsus un vēl tik ko ne, par ko pat mēs nemaz nenojaušam! Bet kur tad cilvēks ņem šīs izejvielas!? Khmmm, visvienkāršākais ir protams nopirkt veikalā, bet kā tad viņas nonāk līdz veikalam!?
Vispopulārākais no iesaliem, ir miežu iesals. Miežu iesals ir pamatizejviela , atļaušos minēt 90% pasaules alus (precīzu datu manā rīcībā nav) . Miežu iesalu iegūst no miežiem, veicot procesu ko sauc par iesalēšanu. Īstās metodes kā to dara var atrast pajautājot "tantei googlei" , bet vienkāršiem vārdiem runājot... miežus samitrina, ļauj sadīgt, un žāvē. Notīra asnus, saspiež (ne samaļ) un voilā... iesals gatavs. Tā tēlaini izsakoties miežu dīgšanas procesā veidojas cietes, ko vēlāk gatavojot misu pārvērš cukurā. Protams ka miežiem jābūt vēlams speciālas šķirnes, tiem jābūt minimāli apstrādātiem ar ķīmiju (labāk vispār bez, bet vai Latvijā kas bez ķīmijas var augt!?). Vienīgā alus darītava kas izmanto Latvijā audzētu miežu iesalu, tā teikt savu iesalu, ir Tērvete. Lai gan arī viņi paši iesalu netaisa, bet dod iesalēšanai savus miežus uz Lietuvu. Pārējās alus darītavas Latvijā iesalu iepērk, velns viņ zin no kurienes, bet tas jau neliecina, ka šis iesals ir slikts. Arī es lietoju importa iesalu, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka cita mums nav. Nu labi, ir Aizputes iesals, ko ražo kādā saimniecībā Aizputē, un pa labu satikšanu mājbrūvētāji pie viņa var tikt, bet es lietoju importa iesalu, jo man kā iesācējam viņš labāk "pakļaujas".

Granulētie apiņi

Apiņi. Nu te nu nekāda baigā Ķīnas ābece nav. Apiņi, viņi arī Āfrikā ir apiņi :) Atšķiras tikai šķirnes, un līdz ar to pielietojums! Alum apiņus izmanto gan lai iegūtu rūgtumu, gan lai piešķirtu specifisku garšu, gan aromātam, turklāt apiņi darbojas kā antiseptiķis. Alus brūvētājiem ir pieejami sekojoši apstrādāti apiņi: apiņu granulas (izkaltētas apiņu rogas tiek samaltas, un iegūtais malums sapresēts granulās). Šādi apstrādāti apiņi ir kompakti, aizņem maz vietas, viegli uzglabājami un dozējami.
Presēti apiņi. Apiņu rogas tiek vienkārši izkaltētas un sapresētas, tādejādi iegūstot atkal kompaktumu.

Presētais apinis pēc izvārīšanas

Apiņu rogas. Šie apiņi tiek izmantoti veselām rogām, bez papildus apstrādes. Es, līdz šim, neesmu izmantojis veselas apiņu rogas, tāpēc sīkāk nekomentēšu !
Raugs.
Alus brūvēšanā izmanto speciāli kultivētus raugu, kas piemērots tieši alus brūvēšanai. Protams, ka var izmantot piem. arī maizes raugu, bet tomēr 99% tiek izmantots speciāli šim nolūkam paredzēts raugs. Raugs ir viena no vissvarīgākajām alus garšu veidojošām komponentēm. Raugus iedala virsraugos, un apakšraugos. Tas savukārt nozīmē to kādās temperatūrās ar šiem raugiem raudzē. Ar apakšraugiem pamatā raudzē 8 C-12 C grādu temperatūrā, un tie ir Lāgeri (Lager tipa ali), kādi ir 100% visi Latvijā ražotie ali. Ar virsraugiem raudzē pamatā no 17 C-25 C augstās temperatūrās, un raudzējot ar šiem raugiem iegūst Eilus (Ale tipa ali).
Mājbrūvētāji pamatā taisa eilus, bet tie kam atļauj aprīkojums, arī lāgerus. Lāgeru pagatavošanas proces ir daudz komplicētāks, tāpēc arī tā ir.
Ko es nepieminēju... ak jā... ūdens. Nu no ūdens lielā mērā ir atkarīgs kāda tad būs tā alus garša... ne velti valda uzskats, ka katra brūža neatkārtojamā garša slēpjas nevis receptē, bet tieši izmantojamājā ūdenī. Dažādu alus stilu un veidu pagatavošanā mēdz izmantot dažāda sastāva ūdeņu. Piemēram Pilzenes aliem paģēr mīkstu ūdeni, bet Porteriem tieši otrādi, cietu. Citi mājbrūvētāji meklē avotus, eksperimentē ar ūdeņiem, meklē savu garšu. Citi savukārt izlaiž ūdeni caur reversās osmozes filtru, un pēc tam ar skābēm un citām vielām panāk sev vēlamā ūdens sastāvu. Bet es ņemu no krāna... un neko, dzerams ir gan ūdens, gan alus no tā. Bet labāk jau alus!