Latviabeerfest 2013

Neko daudz jau šis pasākums izreklamēts nebija, bet tā vai tā, tiem kam interesē, tie jau zin. 3 dienas Rīgas pašā sirdī, Vērmanes dārzā norisinājās lielākais alus festivāls Latvijā, "Latviabeerfest 2013" ko rīko "Alus brālība". Es arī atradu brīvāku brīdi, lai apmeklētu pasākumu kas vistiešākā mērā saistīts ar mana hobija - alus brūvēšana, rezultātu - alu! Pasākums, kā jau augstāk minēts, norisinājās Rīgas centrā, Vērmanes dārza teritorijā. Pasākumā bija pārstāvētas teju visas Latvijas alus darītavas, kā arī viesi no ārzemēm... Lietuvas, Vācijas, Beļģijas u.c. Mani, šis pasākums piesaistīja ar galveno lietu, alu, jo domāju ka būs iespēja nogaršot daudz un dažādus, līdz šim nebaudītus aliņus. Nu vispār jau tuvu tam arī bija. Bet par visu pēc kārtas... Uz pasākumu ierados sestdien. Laikapstākļi nebija no tiem labākajiem, ik pa brīžam līņāja smalks lietiņš, kura intensitāte mainījās, temperatūra bija zem 20 grādiem, bet tik vai tā... atbraucis biju. Ieeja uz šo pasākumu bija simboliska, no mūsu ģimenes paņēma tikai 1 Ls. Manuprāt laba doma... tas noteikti atturēja visādus deklasētos elementus no iekļūšanas festivāla teritorijā, lai pēc tam varētu vazāties un izdzert atstātās glāzes.
Pie ieejas tirgoja arī mazus (0,2 l) alus kausiņus, tā sauktos proves kausus ar festivāla simboliku, kuros varēja  iegādāties katru no pasākumā pārstāvētajiem aliem cenu diapazonā no 0,4 - 0,9 Ls. Pats kausiņš gan maksāja 2,5 Ls, kas manuprāt ir stipri padārgi, bet lai jau paliek... i labums, i suvenīrs. Vērmanes dārza teritorijā bija izvietotas "teltis" kurās tirgoja gan alu, gan ēdienu. Cenas. Cenas nebija augstākās kā ierasts Rīgas centrā, es pat teiktu ka cenas bija demokrātiskas. Sāku es ar Guiness'u. FAIL! Šo interasanto, garšīgo "stout" tipa alu man pasniedza atdzesētu līdz apm. +5 C, kas manuprāt, šim alum ir nepiemērota temperatūra. Es šos melnos, biezos un garšīgos "stoutus" dzeru istabas temperatūrā. Tad viņu garšu var izbaudīt pilnībā. Pamēģiniet, jums patiks! Tālāk es sāku meklēt kaut ko interesantu, agrāk nebaudītu. 90% no festivālā pārstāvētajiem aliņiem es esmu dzēris arī agrāk, bet gribējās kaut ko "īpašu" ! Un atradu ar! Šis "īpašais" alus saucās "Iļģuciema Kaņepju ingveralus". 7% alkohola. Nu bļāāāā... tāds sūds! Pirmajā malkā riktīga ingvera tēja. Pēcgaršā sveķi! Smaržā kaņepes, kas varbūt arī nemaz nav slikti. Nu nē, tas nav alus. Īsāk sakot, brrr...iesmīgs! Turklāt tas alus maksāja 2x dārgāk kā citi testētie eksemplāri! Nodzēruši pa malkam no kausa, izlējām zemē, un devos paust savu sašutumu pārdevējam. Un te es konstatēju ka ir cilvēki kas nemāk,  vai negrib uztvert arī konstruktīvu kritiku. Pēc tam kad es tikai pateicu, ka šis alus negaršo uz 0,8 Ls par 200 ml., izskatījās ka tas čalis apvainojās! I fig sņim! Dodamies tālāk! Tālāk devāmies paēst. Un te mūs "aplauza" otreiz! Atradām, mūsuprāt, lētāko sašliku - 2,4 Ls, Tērvetes alus teltī. Bet izrādās ka tas ir tikai "pliks" sašliks, bez piedevām. Kā beigās izrādījās, pretējā pusē sašliks ar piedevām maksāja 3,00 Ls. Kamēr ēdām paskatījāmies stiprinieku konkursu un paklausījāmies Čīču un Ričus. Nu ko, iekodām, un aiziet tālāk, baudīt alu. Pagaršoju jauno alu - Vērdiņa. Šo alu gan ražo Lietuvā, bet tirgo ar šiltēm LV valodā. Laikam jau nekas jauns tas LV alus tirgū nav. Alus kā visi LV ali, ne ar ko neizceļas, ne ar labu, ne sliktu. Es teikšu tā, bija o.k., bet ne tik o.k. lai pirktu otreiz ! Pagaršoju arī "Biķeru" alu! Par šo alu varētu rakstīt atsevišķu stāstu, jo šis alus ražotājs ne tikai nereklamē, ka alus tiek ražots Lietuvā, bet tirgots kā Latvijas produkts, bet pat aiz "samudrītiem" tekstiem mēģina to slēpt! Fui! Neteikšu ka bija nedzerams, varbūt pat diezgan dzerams, bet TOP 3 nav! Pirms promdošanās nejauši uzskrējām "Alus brālības" teltij. Šinī teltē "uz aklo" deva degustēt 10 šķirnes Latvijas alus. Pēc tam vajadzēja aizpildīt nelielu anketu un atzīmēt divus simpātiskākos alus! No šiem 10 aliem 2-3 bija pilnīgākie sūdi, 2-3 bija "sou-sou", pārējie bija "pērkamie". Interesanti, ka es kā vienu no "simpātiju" aliem izvēlējos Aldara jaunāko produktu, Mežpils alu!  Nu un uz atvadām piegājām pie Beļģu telts! Lefe un Belle-Vue Kriek mums kā ierasts nelika vilties. Izcils alus! Kopumā varu teikt ka pasākums labs, noteikti nākšu arī nākamgad, tikai gribētos Šikora k-gam lūgt lielāku daudzveidību, vairāk "ārzemniekus", jo kas gan nezin kā garšo Brengulis vai Užava!

Putu kaujas!

Gan jau ka daudziem būs nācies redzēt reklāmu  Dižais Gambrinus un Lāčplēša Ekstra alum. Reklāmās jau vienmēr viss ir ļoti skaisti, bet vai patiesi!? Nesen lasīju informāciju, ka kādai kiosku ķēdei, kas tirgo ātrās uzkodas, tika piemērots sods, par to, ka reklāmas plakātos redzamā uzkoda neatbilda tai ko tirgoja realitātē. Un kā ir ar alu? Vai pareizāk sakot ar to, ko ataino reklāmās. Gambrinus reklāma man iekrita acīs ar reklāmā attēloto sižetu laikā no 0:57 - 0:59 , bet Lāčplēsis ir gājis vēl tālāk... viņi ir likuši pat uzsvaru uz to, ka putas šim alum ir tādas, ka pietiks citiem ar! O.K. Pārbaudīsim. 

Piemājas "piparbodē" neatradis kefīru aukstajai zupai, nopirku Aldara Dižais Gambrinus (0.67 Ls) un Lāčplēša Ekstra (0.49 Ls).   Pārdevēja man nodievojās, ka abos ledusskapjos ir vienāda temperatūra. Pārdevēja man laba, vienmēr pasaka kuru desu var pirkt un kuru labāk nevajag, tāpēc arī šoreiz es viņai uzticos. Mājās abus eksemplārus uz 10 minūtēm atstāju virtuvē uz galda, lai izlīdzinās temperatūra, ja nu kas. Bet tikmēr izslaucīju glāzes... kārtīgi, jo kārtīgi... tā ka ne pleķīša un puteklīša nebija. Kāpēc es tā daru, jūs jau zināt... nu vismaz tie kas lasījuši arī agrākos ierakstus. Tālāk pildīju alu glāzēs. Darīju to uzmanīgi, glāzi turot ~45 grādu leņķī, un no pudeles lejot alu lēnām. Sāku es ar Ekstra alu. Ō, jā... puta pamatīga, tik pamatīga ka pat ar vienu piegājienu izliet uzreiz visu pudeli nespēju. Kad tas bija paveikts, ķēros pie Dižā Gambrinus. Nu te jau knapāk ar to putu. Nu dikti knapāk. Kamēr pildīju Aldari glāzē, Lāčplēsim putas zuda ātrāk kā eposa varonim ausis. Bet tik un tā... šinī mikromačā uzvar " Lāčplēsis Ekstra" !

Khmm... bet ko tad Lāčplēsis būtu darījis TĀDU, lai dabūtu šīs ne pārāk noturīgās, bet tomēr ar lielu kaudzi glāzē esošās putas!? Mājbrūvētāji putu noturībai izlaiž proteīnu pauzi, nelielās devās miežu iesalam pievieno kviešus, auzas. Bet ko darījis ir "Lāčplēsis" !? 

sekojošajam viedoklim nav nekāda zinātniskā pamatojuma, tas viss ir tikai autora subjektīvais spriedums

"Manuprāt viss ir ļoti vienkārši... "Lāčplēsis" alum pievieno vairāk CO2 , kas arī redzams ar neapbruņotu aci. Kopš eksperimenta sākuma ir pagājis nedaudz vairāk kā 1/2 stunda, bet glāzē ar Ekstra, CO2 burbuļi jautri turpina savu gājumu no dibina uz augšu, kad tanī pašā laikā "Aldara" eksemplārs jau 25 minūtes izskatās pēc negāzēta alus. "

 Lai gan nevaru teikt, ka "Ekstra" garšā būtu stipri gāzētāks kā "Dižais Gambrinus" .
Nu jā... ar to arī varētu beigt, bet vajag tās glāzes iztukšot. Laiciņš alus baudīšanai šodien ir kā reiz... aiz loga rāda +29 C, istabā pateicoties vēl neuzkarsušajām mājas sienām ir kādi +23 C
Alus glāzes tukšoju pamīšus. Krāsa abiem aliem praktiski identiska, "Ekstra" tikai mazliet, mazliet. dzidrāks. Garšā gan jaušamas atšķirības, bet domāju, ka tikai tāpēc, ka abi blakus. Uz aklo pēc garšas neatšķirtu. "Aldaris" ir mazliet iesaldens, un iesalaināks kā "Lāčplēsis". "Lāčplēsis" tīrāks un pie šādiem laikapstākļiem liekās dzeramāks. Ar 0,5 punktu pārsvaru pār konkurentu, labāks bija "Lāčplēša Ekstra" , i dēļ putu daudzuma, i dēļ garšas īpašībām!

P.S. zinu, ka pēc 1/2 stundas es tā vairs nedomāšu ka (labāks bija "Lāčplēša Ekstra"), jo tūlīt došos uz pagrabu pēc sava brūvējuma, kas pat tādam skeptiķim kā man, liekas daudzkārt pārāki par Gambriusiem un Extrām!

Gada īsākā nakts

  Liekas cik, necik sen svinējām jaunā gada iestāšanos, bet nu jau cik tur vairs palicis, un gads jau pusē! Mjā, laiks skrien nemanot. Un nepaspēsim ne acu pamirkšķināt kad ceļmalās redzēsim mašīnas, bet to pasažierus līkņājam pa grāvjiem... meklējot dažādas jāņuzāles ar ko auto radiatoru restes pušķot. Kad http://www.receptes.lv/ meklētākais ieraksts būs "jāņu siers", viena no apspriestākajām tēmām sievu starpā ir vainagu pīšanas tehnoloģijas, bet vīri spriež par gaļas marinēšanu un to, kādu alu Līgo vakarā galdā celt. Jā, tuvojas Līgo vakars. Svētki kurus nav spējusi izskaust ne Romas katoļu baznīcas uzspiestā kristīgā ticība, ne pusgadsimtu ilgusī vardarbīgā okupācija. Latvietis  Līgo svētkus ir svinējis vienmēr un visos laikos, arī tad kad pagānus dedzināja sārtos, un arī tad kad Līgo bija noliegti ar CK plēnumu lēmumu! Līgo svētki vienmēr paiet jautrā noskaņā, pateicoties dziesmām, ēdieniem un protams alum. Šogad ir jau otrais gads, kad savu Līgo alu es gatavoju pats. Pagājušo gadu es Līgo alu brūvēju maija vidū, un pateicoties tam, ka šim alum izmantoju virsraugus (raugus, kas alu raudzē temperatūrā no 18-22 C) alus samērā īsā laikā bija gatavs. Šogad, kad esmu uzkrājis pieredzi, zināšanas un tehniskos risinājumus, es savu Līgo alu raudzēju ar apakšraugiem (raudzēšana ~ 10 dienas pie 10-12 C, nogatavināšana līdz 2-3 nedēļas pie ~0.5 C). Tamdēļ par brūvēšanu domāju jau laicīgi. Pirmo porciju, kas nu jau ir sagūlusi pudelēs, un nogatavinās, es sabrūvēju laukos pie sievasbrāļa, kur tad arī domājams ka svinēsim Līgo. Un, domājams, ka šim alum būs pavisam cits smeķis, kā nekā brūvēts "Jāņu tēva" mājās, un ja vēl "Jāņu māte" sasies sieru...
Vadoties pēc principa "labāk lai paliek pāri, nekā pietrūkst", ar vienu brūvējumu, priekš Līgo un tam sekojošajiem svētkiem, es neaprobežojos. Nākamo brūvējumu es jau taisīju mājās. Nekas neiespējams tas nav arī dzīvoklī. Sniegšu jums nelielu ieskatu.
Par cik alus brūvēšanu man bieži nākās apvienot ar bērnu pieskatīšanu, ne visi procesi ir dokumentēti, bet aprakstīt centīšos sīki un smalki!
Ar ko tad es sāku? Sāku es ar receptes izveidošanu. Receptes izveidošanai ir nepieciešamas nelielas pamatzināšanas par alus darīšanas procesiem un tehnoloģijām, bet vispār jau var paņemt jebkuru no šeit atrodamajām receptēm, un mēģināt atkārtot. Nu bet es savu recepti izveidoju pats. Es pats prognozēju alus krāsu, rūgtumu un stiprumu, bet atkārtošos, tam ir nepieciešamas priekšzināšanas.
Nākamais solis ir izejvielu sagāde. Tam pastāv vairāki varianti, sākot no ebay.com , beidzot ar pašizgatavošanu... bet visvienkāršāk, un tā arī daru es, ir izejvielas iegādāties bruvepats.lv . Principā uz jebkuru vietu Latvijā pastāv arī piegādes iespējas ar pasta stacijas starpniecību.
Izejvielas man ir, recepte izdomāta, dēls laižas miegā, stiepju no pagraba spaiņus, katlus un degli, gatavoju ūdeni un aidā, sāku sildīt.

Sildās ūdens iejavai

Kad ūdens sasniedzis ~70 C, beru iekšā iesalu. Karstais (67.5 C) ūdens aktivizēs graudu iesalā esošos enzīmus, kas tur esošo cieti pārvērtīs cukurā un sajaucoties ar ūdeni dos mums saldu alus misu, kuru tad pēcāk arī vārīsim un raudzēsim. Bet nu pēc kārtas! Kad esam iebēruši graudus ūdenī, kārtīgi, kārtīgi maisam, lai neizveidojas kunkuļi, un arī lai vienmērīgi izlīdzinās temperatūra. Tālāk ņemam katlu nost no degļa, un sasedzam ar segām. Tas darās tāpēc, lai pārcukurošanās laikā, kas ilgst 60 min., iejava zaudētu pēc iespējas mazāk grādu. Šoreiz es sasniedzu rekordu. Biju tik labi sasedzis, ka temperatūra 60 min. laikā nenokritās nemaz! 

Apsegtais iejavas katls

Kamēr pārcukurojas iesals, es ņemu citu katlu, kurā atkal sildu ūdeni. Šoreiz līdz 76 C. Ar šo ūdeni mēs pēcāk skalosim no graudu iesala laukā tur palikušos "cukurus" . Nu tad kad skalojamais ūdens sasilis, un pagājušas 60 min. no iejavošanas, es lieku filtrēt misu. Misu es noleju no graudiem, caur speciāli uzbūvētu un katlā iemontētu filtru. Var arī izlīdzēties arī ar caurduri kurā ieklāta marle, bet tas ir čakars, da i pie maniem šīs reizes apjomiem (~ 30 litri) tas nav prāta darbs.

No baltā spaiņa ūdens tek lielajā katlā, skalo iesalu, un tālāk misa ietek mazākajā katlā kas atrodas uz degļa.

Kad esmu ieguvis apm. 35 litrus misas, šo misu lieku vārīties. Sagatavoju receptē paredzētos apiņus un gaidu kad uzvārīsies misa. Pirmo apiņu pievienošana misai notiek brīdī kad misa sākusi vārīties. Apiņus misai pievieno lai iegūtu alum rūgtumu, garšu un smaržu. Es šoreiz izmantoju Magnum, Tradition un Saaz apiņu šķirnes. Pirmie dos rūgtumu, otrie garšu, bet pēdīgie iedos alum patīkamu apiņu smaržu. 

Apiņu maisiņš ar stikla oļiem.

Vieni no apiņiem, un šoreiz tie ir Tradition, man ir presētā veidā, tāpēc lai vieglāk viņus nofiltrēt pēc vārīšanas, es lietoju speciālu maisiņu, kurā tad arī ievietoju apiņus vārīšanās laikā, bet pēc tam izzvejoju laukā. Kāpēc stikla oļi? Tas tāpēc lai šis maisiņš ar apiņiem grimtu misā.
Man šoreiz bija palienēts gāzes reduktors, kas nespēja darbināt manu 7,5 kW gāzes degli uz pilnu klapi, tāpēc viss notika nedaudz lēnāk. Bet tik vai tā, jau pēc stundas misa, ~ 35 litri, jautri burbuļo. Uzņemam laiku, 60 min. un beram klāt apiņus. Nākamos apiņus pievienosim pēc 45 min., bet beigās atlikušos, kad būs nogriezta liesma, t.i. pirms dzesēšanas. Nu ko, man ir laiks... 

Šinī laikā es mēru misas blīvumu, kāds tas bija pirms vārīšanās, tādejādi prognozēju cik blīva misa man būs kad beigšu vārīt, un rēķinu vai būs nepieciešams viņu pašķaidīt, vai nē. Misas blīvumu mēra ar speciālu ierīci-"hidrometru"

Blīvuma mērījumi

Hidrometrs ir līdzīgs "spirtometram", tikai pilda citas funkcijas. Ar hidrometra palīdzību var noteikt cik daudz "cukura" (ogļhidrātu (g/l)) ir iegūtajā paraugā, un tālāk prognozēt citus lielumus, bet līdz tam mēs nonāksim. Vispār jau var iztikt bez hidrometra, jo ja pareizi saplānots, un tiek sekots līdz receptē rakstītajam, blīvums būs norādītais. Nu labi, ja atšķirsies, tad nedaudz.
Paralēli es vēl nomazgāju izmantotos traukus. Vispār jau mēdz teikt ka, ja tev patīk darīt alu, Tev ir jāpatīk mazgāt traukus! :) Brrrr! Nu tā nu gan ir lieta, ko es visā šinī procesā visvairāk nevaru ciest... bet daru!

Pievienoju apiņus garšai, un dodos gatavot dzesētāju! Pēc vārīšanas, alus misa strauji jānodzesē! Tas jādara tāpēc lai misā neveidotos nevajadzīgi ķīmiskie salikumi, kas ir atbildīgi par sliktu alus garšu. Vēl tas ir jādara tāpēc lai mazinātu alus infekcijas risku. Infekcijas, ir visbiežākais (99,9%) alus bojāšanās cēlonis. Un visvienkāršāk infekcijai ir ieperināties siltā misā. Tāpēc visam, kas saskarsies ar misu pēc vārīšanas, ir jābūt tīram, defzinficētam un sterilam... arī rokām! Nu lūk... kamēr vārās apiņi garšai, es gatavoju dzesētāju, un dezinficēju caurduri. Kur es izmantoju caurduri, vēlāk izstāstīšu.

Dzesētājs

Par misas dzesētāju es izmantoju lūk šādu kapara cauruļu vijumu, ko iegremdēju karstajā misā, un tad laižu cauri aukstu ūdeni. Arī dzesētājs ir jādezinficē, un es to daru iemērcot viņu verdošajā misā uz 15-10 minūtēm.

Kad misa beigusi vārīties 60 minūtes, es nozlēdzu liesmu un pieberu pēdējo devu apiņu, un nesu dzesēt. Dzesēju es šobrīd vannas istabā, bet drošības apsvērumu dēļ, nākamās reizes es to darīšu turpat uz balkona izmantojot dārza šļūteni. Kamēr dzesējas misa, ir pamodies man palīgs. Pirmais ko šis prasa pēc pamošanās ir "musa" kas viņa mazajā valodiņā nozīmē MISA. Tikko tecināta, nevārīta un bez apiņiem, misa ir salds dzēriens, kurā ir daudz tā saukto "nesalikto cukuru" un  ir ar augstu uzturvētību. Dzērienu no iesala ekstrakta un ūdens, kas pēc būtības ir tā pati misa, mēdz taisīt arī maratonisti pirms distances, tieši tā iemesla pēc, ka šāds dzēriens ir ļoti augstvērtīgs. 

Te kāds tikko ir dabūjis savu devu misas

Tikmēr turpinu dzesēt misu. 

Misa jādzesē ir līdz rauga komforta temperatūrai, bet manā gadījumā dzīvoklī to zemāk par ~16 C nav iespējams izdarīt. Bet nekas, tūlīt nofiltrēšu un uz rauga virsū, un ledusskapī iekšā! 

Kad misa nodzesēta, es viņu caur krānu noleju raudzēšanas tvertnē. Pie viena paņemu blīvuma paraugu, un izmēru to pirms raudzēšanas. Nākamreiz mērīšu tad, kad raudzēšana būs beigusies. Zināmos lielumus ievietošu speciālā kalukulatorā un iegūšu informāciju par to, cik stiprs alus man ir sanācis. Šoreiz tiek tēmēts uz 4,8% stipru alu.  No apiņu daļām kas palikušas katlā es misu nofiltrēju caur neilona audumu, kurš ieklāts iepriekš izdezinficētajā caurdurī. 

Kad process beidzies, spaiņa dibenā palikušas tikai olbaltumvielas un izšķīdušās apiņu granulas. Šoreiz es neberu raudzēšanas tvertnē raugu. Tāpēc, ka man raugs jau tur bija, no iepriekšējā vārījuma, kuru sapudeļoju dienu iepriekš. Tas nav nekas neparasts un ārkārtējs. Lielās darītavas tā dara līdz pat 10 x, jo raugs, alus darīšanas procesā, ir viena no dārgākajām izejvielām. 

Tālāk nesu tvertni uz pagrabu, ievietoju viņu speciālā ledusskapī kas uzturēs +10 C , tā ir temperatūra kurā mans alus rūgs. 

Tālāk seko divi mokošākie procesi alus brūvēšanā... trauku mazgāšana un gaidīšana! 

Nu jau var teikt ka Līgo vakarā uz galda būs par 2 šķirnēm alus vairāk! 

Gada centrālais pasākums Blomē

Ir apritējis gads no iepriekšējās reizes, kad visi Latvijas mājbrūvētāji tiek aicināti uz gada centrālo pasākumu, kas jau otro reizi notiek Smiltenes pievārtē. Jau laicīgi forumā tiek veikta aptauja par dažādiem organizatoriskiem jautājumiem, bet pamatā diskusija ir par to, ko brūvēsim konkursam. Arī mums, mājbrūvētājiem, patīk sacensties. Mēs to daram pa savam. Mēs nosakam kritērijus un parametrus kurus ievērojot jāsabrūvē tāds alus, ko visiem priekšā celt. Un tad mēs šos alus vērtējam. Šogad bija uzdevums mājās sabrūvēt "Pirts alu". Alu kas būtu baudāms lielos daudzumos , kā mēs smējām, pēc pirts. Alu kura stiprums nepārsniedz 3,9% tilpumprocentus alkohola. Te man atkāpei jāsaka, ka šādu alu pagatavot nemaz nav tik vienkārši. Lai iegūtu ideālu garšas un alkohola balansu alū, alus zem 4 % alokohola ir samērā sarežģīti izbrūvējams. Par to liecina arī ne pārāk lielais konkursa dalībnieku skaits. Konkursam no vairāk kā 50 pasākuma dalībniekiem bija pieteikušies tikai 8 dalībnieki. Viss alus, ne mazāk kā 3 litri no dalībnieka, tika sanummurēts un celts žūrijai galdā.
Žūrijas pārstāvji ir paši mājbrūvētāji un viņu otrās puses. Tad nu pa vienam alus tiek atvērts, un katrs žūrijas loceklis garšo. Izdara atzīmes, izskalo glāzi un ķeras pie nākamā. Kāpēc jāskalo glāzes? Nu vispār jau arī mute ir jāskalo, bet glāzes pamatā tāpēc lai putu un alus paliekas netraucē izvērtēt nākamā dalībnieka alu. Izgājuši cauri visiem konkursantiem, ar vienkāršas balsošanas palīdzību tiek noteikti 3 finālisti. Es diemžēl finālā neiekļuvu, bet nevaru arī pats godīgi teikt, ka man bija fināla cienīgs alus. Bija žūrijas komentāri par labu manam alum, bet pietiekamo balsu skaitu finālam es neieguvu. Finālā iekļuva 3 ali, kurus tad atkal lēnām un nesteidzīgi žūrija "ņēma (pr)iekšā" . Atkal diskusijas, piezīmes un viedokļi. Kad visi trīs finālisti bija degustēti, tad atkal notika balsošana. Jāatzīst ka viennozīmīgu viedokļu nebija, bet uzvarētājs ar vienkāršu balsu vairākumu tika noteikts. Uzvarēja mans domubiedrs Edgars, kurš cita starpā ir arī viens no "kustība par labu alu" virzītājspēkiem.  Balvā Edgars saņēma dāvanu karti no bruvepats.lv . Arī es savu balsi atdevu par alu ar starta nummuru 5, kas tad arī uzvarēja kopvērtējumā.
 Nu ko... galvenais konkurs beidzies, pārejam pie nākamā. Nākamais konkurss bija frīstails jeb "Simpātiju konkurs, Blome 2013" Šinī konkursā bez ierobežojumiem tika aicināts piedalīties ikviens dalībnieks. Bija savi noteikumi, nu piemēram tādi ka jāiesniedz ne mazāk kā 4 litri alus, alum jābūt pudelēs un bez etiķetēm. Tas galvenokārt bija tāpēc, lai neietekmētos no dalībnieku iepriekšējiem panākumiem un personālijas nespēlētu lomu alus simpātiju izvēlē. Katrs pilngadīgais pasākuma apmeklētājs saņēma balsošanas kuponu, kurā varēja izdarīt atzīmes par labu 3 aliem, kas viņam iepatikušies. Dienas gaitā, apmēram 5 stundu garumā, ikviens tika aicināts nogaršot un vērtēt. Beigās saskaitot rezultātus uzvarēja Andis no Amatas (mums Andi ir divi, un abi labi)! Es ieguvu dalītu 4-5. vietu!
Bija vēl kāds konkurss, kurš diemžēl ierastā latvieša kūtruma dēļ bija "mazapmeklēts". Sadarbībā ar lieldraugu tika organizēts konkurss "Atpazīsti iesalu". Iesals ir tas, no kā mēs un arī visi citi alus brūvētāji gatavo alu. Raivo no bruvepats.lv bija sagatavojis vairākus paraugus, kurus uz "aklo" nogaršojot vajadzēja atpazīt. Konkurss ļoti interesants, arī no tā viedokļa ka beigās izrādījas samērā sarežģīts. Es pie sevis izdarīju secinājumus, ka alus es vēl spētu atšķirt, bet izejvielas no kurām es viņu taisu, atšķirt nemaz nav tik viegli. Šeit visiem "pogas izgrieza" Ģirts (tas kurš ar T.) un ieguva balvu no bruvepats.lv .
Oficiālajā programmā tas viss... nē gandrīz viss! Pa labu satikšanu, uz pasākumu bija uzaicināts pārstāvis no kompānijas, kas nodarbojās ar telpu dzesēšanu. Šis cilvēks mums pastāstīja kā labāk un pareizāk organizēt raudzēšanai nepieciešamo temperatūru. Sniedza daudz ieteikumus un padomus. Paldies Tev, Didzi!
Tagad gan viss, es biju domājis oficiālajā daļā!
Par neoficiālo....
Pasākumā kopumā piedalījās vairāk kā 50 cilvēki, kas bija atveduši 55 dažādus alus, kopskaitā 370 litrus. Visu (gandrīz) izdzērām. Svētdien prombraucot vēl pagrabā 2-3 kastes bija palikušas, no kurām tad aizbraucēji paņēma "ceļakāju".
Dienas gaitā, par kuru jāsaka ka laiks bija ideāls, gājām arī pirtī un ūdens baļļā. Bērni izlēkājās pa batutu.
Un jā... ja vien jūs zinātu KĀ mūs baroja. 3x dienā, ar īstu, garšīgu un sātīgu ēdienu! 3 x dienā!!!
Bija arī ciemiņi! Pie mums bija atbraukusi Vidzemes televīzija un Latvijas avīze, kas taisīs pārraidi un rakstus par šo pasākumu. Vēl mūs apciemoja Valmiermuižas un Cēsu alus pārstāvji. Gan ar Elīnu, gan ar Māri notika domu apmaiņa par un ap alu, jo ar līdzīgi domājošiem ir tak tik viegli komunicēt! Arī jums paldies!
Nu un pa virsu visam alus! Tik daudz, ka viens otrs arī izteicās, ka nu kādam laikam būšot gana. Man gan nē, jo es alu mīlu un man alus garšo!