Gada īsākā nakts

  Liekas cik, necik sen svinējām jaunā gada iestāšanos, bet nu jau cik tur vairs palicis, un gads jau pusē! Mjā, laiks skrien nemanot. Un nepaspēsim ne acu pamirkšķināt kad ceļmalās redzēsim mašīnas, bet to pasažierus līkņājam pa grāvjiem... meklējot dažādas jāņuzāles ar ko auto radiatoru restes pušķot. Kad http://www.receptes.lv/ meklētākais ieraksts būs "jāņu siers", viena no apspriestākajām tēmām sievu starpā ir vainagu pīšanas tehnoloģijas, bet vīri spriež par gaļas marinēšanu un to, kādu alu Līgo vakarā galdā celt. Jā, tuvojas Līgo vakars. Svētki kurus nav spējusi izskaust ne Romas katoļu baznīcas uzspiestā kristīgā ticība, ne pusgadsimtu ilgusī vardarbīgā okupācija. Latvietis  Līgo svētkus ir svinējis vienmēr un visos laikos, arī tad kad pagānus dedzināja sārtos, un arī tad kad Līgo bija noliegti ar CK plēnumu lēmumu! Līgo svētki vienmēr paiet jautrā noskaņā, pateicoties dziesmām, ēdieniem un protams alum. Šogad ir jau otrais gads, kad savu Līgo alu es gatavoju pats. Pagājušo gadu es Līgo alu brūvēju maija vidū, un pateicoties tam, ka šim alum izmantoju virsraugus (raugus, kas alu raudzē temperatūrā no 18-22 C) alus samērā īsā laikā bija gatavs. Šogad, kad esmu uzkrājis pieredzi, zināšanas un tehniskos risinājumus, es savu Līgo alu raudzēju ar apakšraugiem (raudzēšana ~ 10 dienas pie 10-12 C, nogatavināšana līdz 2-3 nedēļas pie ~0.5 C). Tamdēļ par brūvēšanu domāju jau laicīgi. Pirmo porciju, kas nu jau ir sagūlusi pudelēs, un nogatavinās, es sabrūvēju laukos pie sievasbrāļa, kur tad arī domājams ka svinēsim Līgo. Un, domājams, ka šim alum būs pavisam cits smeķis, kā nekā brūvēts "Jāņu tēva" mājās, un ja vēl "Jāņu māte" sasies sieru...
Vadoties pēc principa "labāk lai paliek pāri, nekā pietrūkst", ar vienu brūvējumu, priekš Līgo un tam sekojošajiem svētkiem, es neaprobežojos. Nākamo brūvējumu es jau taisīju mājās. Nekas neiespējams tas nav arī dzīvoklī. Sniegšu jums nelielu ieskatu.
Par cik alus brūvēšanu man bieži nākās apvienot ar bērnu pieskatīšanu, ne visi procesi ir dokumentēti, bet aprakstīt centīšos sīki un smalki!
Ar ko tad es sāku? Sāku es ar receptes izveidošanu. Receptes izveidošanai ir nepieciešamas nelielas pamatzināšanas par alus darīšanas procesiem un tehnoloģijām, bet vispār jau var paņemt jebkuru no šeit atrodamajām receptēm, un mēģināt atkārtot. Nu bet es savu recepti izveidoju pats. Es pats prognozēju alus krāsu, rūgtumu un stiprumu, bet atkārtošos, tam ir nepieciešamas priekšzināšanas.
Nākamais solis ir izejvielu sagāde. Tam pastāv vairāki varianti, sākot no ebay.com , beidzot ar pašizgatavošanu... bet visvienkāršāk, un tā arī daru es, ir izejvielas iegādāties bruvepats.lv . Principā uz jebkuru vietu Latvijā pastāv arī piegādes iespējas ar pasta stacijas starpniecību.
Izejvielas man ir, recepte izdomāta, dēls laižas miegā, stiepju no pagraba spaiņus, katlus un degli, gatavoju ūdeni un aidā, sāku sildīt.

Sildās ūdens iejavai

Kad ūdens sasniedzis ~70 C, beru iekšā iesalu. Karstais (67.5 C) ūdens aktivizēs graudu iesalā esošos enzīmus, kas tur esošo cieti pārvērtīs cukurā un sajaucoties ar ūdeni dos mums saldu alus misu, kuru tad pēcāk arī vārīsim un raudzēsim. Bet nu pēc kārtas! Kad esam iebēruši graudus ūdenī, kārtīgi, kārtīgi maisam, lai neizveidojas kunkuļi, un arī lai vienmērīgi izlīdzinās temperatūra. Tālāk ņemam katlu nost no degļa, un sasedzam ar segām. Tas darās tāpēc, lai pārcukurošanās laikā, kas ilgst 60 min., iejava zaudētu pēc iespējas mazāk grādu. Šoreiz es sasniedzu rekordu. Biju tik labi sasedzis, ka temperatūra 60 min. laikā nenokritās nemaz! 

Apsegtais iejavas katls

Kamēr pārcukurojas iesals, es ņemu citu katlu, kurā atkal sildu ūdeni. Šoreiz līdz 76 C. Ar šo ūdeni mēs pēcāk skalosim no graudu iesala laukā tur palikušos "cukurus" . Nu tad kad skalojamais ūdens sasilis, un pagājušas 60 min. no iejavošanas, es lieku filtrēt misu. Misu es noleju no graudiem, caur speciāli uzbūvētu un katlā iemontētu filtru. Var arī izlīdzēties arī ar caurduri kurā ieklāta marle, bet tas ir čakars, da i pie maniem šīs reizes apjomiem (~ 30 litri) tas nav prāta darbs.

No baltā spaiņa ūdens tek lielajā katlā, skalo iesalu, un tālāk misa ietek mazākajā katlā kas atrodas uz degļa.

Kad esmu ieguvis apm. 35 litrus misas, šo misu lieku vārīties. Sagatavoju receptē paredzētos apiņus un gaidu kad uzvārīsies misa. Pirmo apiņu pievienošana misai notiek brīdī kad misa sākusi vārīties. Apiņus misai pievieno lai iegūtu alum rūgtumu, garšu un smaržu. Es šoreiz izmantoju Magnum, Tradition un Saaz apiņu šķirnes. Pirmie dos rūgtumu, otrie garšu, bet pēdīgie iedos alum patīkamu apiņu smaržu. 

Apiņu maisiņš ar stikla oļiem.

Vieni no apiņiem, un šoreiz tie ir Tradition, man ir presētā veidā, tāpēc lai vieglāk viņus nofiltrēt pēc vārīšanas, es lietoju speciālu maisiņu, kurā tad arī ievietoju apiņus vārīšanās laikā, bet pēc tam izzvejoju laukā. Kāpēc stikla oļi? Tas tāpēc lai šis maisiņš ar apiņiem grimtu misā.
Man šoreiz bija palienēts gāzes reduktors, kas nespēja darbināt manu 7,5 kW gāzes degli uz pilnu klapi, tāpēc viss notika nedaudz lēnāk. Bet tik vai tā, jau pēc stundas misa, ~ 35 litri, jautri burbuļo. Uzņemam laiku, 60 min. un beram klāt apiņus. Nākamos apiņus pievienosim pēc 45 min., bet beigās atlikušos, kad būs nogriezta liesma, t.i. pirms dzesēšanas. Nu ko, man ir laiks... 

Šinī laikā es mēru misas blīvumu, kāds tas bija pirms vārīšanās, tādejādi prognozēju cik blīva misa man būs kad beigšu vārīt, un rēķinu vai būs nepieciešams viņu pašķaidīt, vai nē. Misas blīvumu mēra ar speciālu ierīci-"hidrometru"

Blīvuma mērījumi

Hidrometrs ir līdzīgs "spirtometram", tikai pilda citas funkcijas. Ar hidrometra palīdzību var noteikt cik daudz "cukura" (ogļhidrātu (g/l)) ir iegūtajā paraugā, un tālāk prognozēt citus lielumus, bet līdz tam mēs nonāksim. Vispār jau var iztikt bez hidrometra, jo ja pareizi saplānots, un tiek sekots līdz receptē rakstītajam, blīvums būs norādītais. Nu labi, ja atšķirsies, tad nedaudz.
Paralēli es vēl nomazgāju izmantotos traukus. Vispār jau mēdz teikt ka, ja tev patīk darīt alu, Tev ir jāpatīk mazgāt traukus! :) Brrrr! Nu tā nu gan ir lieta, ko es visā šinī procesā visvairāk nevaru ciest... bet daru!

Pievienoju apiņus garšai, un dodos gatavot dzesētāju! Pēc vārīšanas, alus misa strauji jānodzesē! Tas jādara tāpēc lai misā neveidotos nevajadzīgi ķīmiskie salikumi, kas ir atbildīgi par sliktu alus garšu. Vēl tas ir jādara tāpēc lai mazinātu alus infekcijas risku. Infekcijas, ir visbiežākais (99,9%) alus bojāšanās cēlonis. Un visvienkāršāk infekcijai ir ieperināties siltā misā. Tāpēc visam, kas saskarsies ar misu pēc vārīšanas, ir jābūt tīram, defzinficētam un sterilam... arī rokām! Nu lūk... kamēr vārās apiņi garšai, es gatavoju dzesētāju, un dezinficēju caurduri. Kur es izmantoju caurduri, vēlāk izstāstīšu.

Dzesētājs

Par misas dzesētāju es izmantoju lūk šādu kapara cauruļu vijumu, ko iegremdēju karstajā misā, un tad laižu cauri aukstu ūdeni. Arī dzesētājs ir jādezinficē, un es to daru iemērcot viņu verdošajā misā uz 15-10 minūtēm.

Kad misa beigusi vārīties 60 minūtes, es nozlēdzu liesmu un pieberu pēdējo devu apiņu, un nesu dzesēt. Dzesēju es šobrīd vannas istabā, bet drošības apsvērumu dēļ, nākamās reizes es to darīšu turpat uz balkona izmantojot dārza šļūteni. Kamēr dzesējas misa, ir pamodies man palīgs. Pirmais ko šis prasa pēc pamošanās ir "musa" kas viņa mazajā valodiņā nozīmē MISA. Tikko tecināta, nevārīta un bez apiņiem, misa ir salds dzēriens, kurā ir daudz tā saukto "nesalikto cukuru" un  ir ar augstu uzturvētību. Dzērienu no iesala ekstrakta un ūdens, kas pēc būtības ir tā pati misa, mēdz taisīt arī maratonisti pirms distances, tieši tā iemesla pēc, ka šāds dzēriens ir ļoti augstvērtīgs. 

Te kāds tikko ir dabūjis savu devu misas

Tikmēr turpinu dzesēt misu. 

Misa jādzesē ir līdz rauga komforta temperatūrai, bet manā gadījumā dzīvoklī to zemāk par ~16 C nav iespējams izdarīt. Bet nekas, tūlīt nofiltrēšu un uz rauga virsū, un ledusskapī iekšā! 

Kad misa nodzesēta, es viņu caur krānu noleju raudzēšanas tvertnē. Pie viena paņemu blīvuma paraugu, un izmēru to pirms raudzēšanas. Nākamreiz mērīšu tad, kad raudzēšana būs beigusies. Zināmos lielumus ievietošu speciālā kalukulatorā un iegūšu informāciju par to, cik stiprs alus man ir sanācis. Šoreiz tiek tēmēts uz 4,8% stipru alu.  No apiņu daļām kas palikušas katlā es misu nofiltrēju caur neilona audumu, kurš ieklāts iepriekš izdezinficētajā caurdurī. 

Kad process beidzies, spaiņa dibenā palikušas tikai olbaltumvielas un izšķīdušās apiņu granulas. Šoreiz es neberu raudzēšanas tvertnē raugu. Tāpēc, ka man raugs jau tur bija, no iepriekšējā vārījuma, kuru sapudeļoju dienu iepriekš. Tas nav nekas neparasts un ārkārtējs. Lielās darītavas tā dara līdz pat 10 x, jo raugs, alus darīšanas procesā, ir viena no dārgākajām izejvielām. 

Tālāk nesu tvertni uz pagrabu, ievietoju viņu speciālā ledusskapī kas uzturēs +10 C , tā ir temperatūra kurā mans alus rūgs. 

Tālāk seko divi mokošākie procesi alus brūvēšanā... trauku mazgāšana un gaidīšana! 

Nu jau var teikt ka Līgo vakarā uz galda būs par 2 šķirnēm alus vairāk!