Malduguns. Sākums.

Šī nav tā malduguns kas pasakās aprakstīta. Šī ir tā Malduguns kur alus tapinās!
Pavisam nesen uzzināju, ka mans domubiedrs, mājas aldaris Andris, ir spēris platu soli, un iesoļojis profesionālo aldaru saimē. Man kāds var nepiekrist, un teikt, ka tiesības saukties par profesionāli vēl ir jānopelna, bet manuprāt Andrim nekas vairs nav jāpelna, ja nu vienīgi viņa darba augļi. Andris alu taisa jau pasen, es gan nezinu cik sen, bet esmu dzēris viņa brūvējumus jau kopš brīža kad pats aizrāvos ar šo hobiju. Daudz gan man nav sanācis baudīt, Andris nav biežs viesis mūsu ikmēneša semināros, bet šo to esmu padzēris. Nu piemēram ļoti labu, 2 gadus vecu stoutu , vai arī otru labāko alu pēc dalībnieku vērtējuma šī gada mājbrūvētāju salidojumā Blomē. Tagad man ir radusies iespēja nogaršot Andra alus, kas top oficiāli noformētā mazajā alus darītavā - Malduguns. Alus darītava atrodas Cēsu rajonā, es pat nesen biju tur pavisam netālu, bet nesagadījās iespēja Andri un viņa darītavu apciemot! Alu no Malduguns alus darītavas es garšoju Rīgā, Ale House. Pirmo dzēru "Pēdējais Viesis"

Alus ir ļoti "tīrs" garšā. Nav nekādu dominējošu garšu, ne pozitīvu, un kur nu vēl sliktu! Pēcgaršā neliels, patīkams rūgtums. Viegla, bet pievilcīga smarža. Tomēr alum pietrūkst kaut kādas "odziņas", kaut kā tāda kas man liktu pateikt "labs", un vēlēties vēl. Cenu gan neatceros, jo pirku izlejamā veidā un nesaskaitīju cik bārmenis man atgrieza no 5 Ls.

Turpat "Ale House" iegādājos arī 0,5 litru tilpuma pudeli alus "Rudais Rudens"

"Rudais Rudens" bija tieši tas alus ar kuru sevi pieteica Malduguns. Jau  no pašiem pirmsākumiem es dzirdēju labas, un ļoti labas atsauksmes par "Rudais Rudens", tāpēc kad pats tiku pie šī alus, biju noskaņojies saņemt kaut ko ļoti labu, vai vismaz labu! Un saņēmu ar! Patīkama smarža, patīkama garša. Pēcgarša noturīga. Rūgtums balansā ar alus blīvumu. Varu apgalvot droši, šis varētu kļūt par manu pirktāko alu "Nr.1" no pudelēs nopērkamajiem LV aliem, ja vien man būtu tāda rocība. Šobrīd šo alu var nopirkt tikai nedaudz vietās, turklāt viņš ir elišķīgi dārgs uz pārējo veikalos pieejamo LV alus fona (es pirku pa 1,8 Ls/0,5 litr.). Bet es noteikti pirkšu vēl, jo zinu kāpēc šis alus maksā tik cik maksā. Šim alum pat iejava tiek maisīta ar rokām. Pudeļu pildīšana un aiztaisīšana vispār ir atsevišķs stāsts. Tie kas man netic, var droši pieteikties palīgā nākamreiz sapudeļot man alu, un pēc tam varēsiet pateikt, par cik palielinās katras iepildītās un aizkorķētās pudeles vērtība, darot to ar rokām. 

Vēl es esmu dzēris Malduguns darītavā brūvētu IPA, kur gan vēl nav tirdzniecībā, bet gan jau ka drīz būs. Ja nekas nemainīsies šīs IPA's garšā, tad es neteiktu ka man ļoti patiks, teikšu tikai ka ir dzerams eils. 

Zinu arī ka tirdzniecībā jau ir parādījies porteris... ļoti alkstu šo nobaudīt... varbūt pat jau šodien!

Līgo ziema

Dodu 90 procentus, ka 90  procentiem vasaras saulgrieži patīk labāk kā ziemas! 90 procenti tas dēļ tā, ka  ir alus! Bet jau euro ēras sākumā, daži uzņēmīgi alusmīļi, pateicoties dažām labām alusdarītravām, un citādi ar alu saistītām iestādēm, "jums" piedāvā vienu varen labu alus pasākumu, labākajās Līgo tradīcijās, aukstākajā un tumšākajā gada laikā.... ziemā!

Pasākums noritēs Alojas kvartālā, saukā arī par Valdemāra pasāžu. Alojas kvartāls atrodas A.Briāna ielā 9, Rīgā. Alojas kvartālā atrodas tādas zināmas vietas kā Valmiermuižas pārstāvniecība Rīgā, klubs "Piens", alus darbnīca "Labietis", kultūras nams "K9", "Piena" velodarbnīca un velotreks, u.c.

Viena daļa no augstāk uzskaitītajiem, piedalās arī šī pasākuma nodrošināšanā. Alus darbnīcā "Labietis" būs pārstāvēti labākie Latvijas mājbrūvētāji, ar saviem ziemas aliem. Iespējams būs viesi arī no Krievijas un Lietuvas. Par "ziemas" aliem, mājbrūvētāji uzskata gan tumšos, gan stipros alus. Viņiem nav obligāti jābūt gan, gan. Un ir vēl daudz un dažādu mītu par tumšajiem un stiprajiem aliem. Tieši tad šos mītus alus pazinēji no mājbrūvētāju loka, centīsies kliedēt. Vienlaicīgi alus darbnīcā "Labietis" notiks alus brūvēšana visas dienas garumā, un apmeklētājiem būs iespējams vērot kurā brīdī īsti tad pielej to spirtu, lai to alu dabūtu stipru ! :)) Mājbrūvētāji piedāvās degustēt mājās pagatavotos "ziemas" alus. Paralēli pasākums notiks gan visā Alojas kvartāla teritorijā, gan Valmiermuižas pārstāvniecībā. Pasākumā piedalīsies arī pavisam jauna alus darītava, "Malduguns", kuru ir nodibinājis bijušais mājas aldaris, Andris, kā arī labākos importa "ziemas" alus piedāvās Ale House. Pasākums solās būt jautrs, jo ir paredzētas gan dejas, gan "burziņi" pie ugunskuriem, gan citas izklaides par kurām vēl informācija sekos. Viss drošāk informācijai par šo pasākumu ir sekot līdz  "Labietis" facebook lapā

Tiekamies!
P.S. Es arī būšu... arī ar alu!

Lennewarden vs. Lennewarden #2

Leenewarden ir jauns alus kurš tiek ražots Lietuvā pēc SIA Lennewarden pasūtījuma. Paredzēts ka Lielvārdē taps alus darītava, kur ražos Leenewarden alu, bet pagaidām receptes pilnveidošanai un garšas piedzīšanai tiek izmantota kāda LT alus darītava (avots: https://twitter.com/Lennewarden). Receptes izstrādāšanā un autoruzraudzības procesā piedalās mans labs paziņa, arī mājas aldaris, Andis. Varētu pat teikt, ka ar šo soli viņš jau ir iegājis jaunā līmenī - profesionālo aldaru līgā! Pirmo reizi Leenewarden alu dzēru pirms apmēram mēneša, un paliku diezgan neapmierināts. Alus maksā 0,85 Ls par puslitra pudeli, tātad 1,7 Ls litrā, kas ir pat vairāk kā maksā Tērvetes alus, kuru atzīstu par samērā labu un baudāmu Latvijas alu. Tad nu pagaršojis Leenewarden pirmo reizi, atzinu viņu par neveiksmīgu alu, ar dīvainu piegaršu, tādu kāda reizēm mēdz būt Piebalgas alum, un mēs to saucam par "kartupeļu pagraba piegaršu" . Nekas cits (apiņi, iesalainums) īpaši neizcēlās, tāpēc neko daiļrunīgs izteikumos par šo alu nebiju! Atminos, ka alum bija ļoti daudz rauga nogulšņu, kas pats par sevi nav nekas slikts, bet vizuāli spēj alus izskatu pamaitāt, ja neievērojot šo apstākli raugs nonāk glāzē. Arī manos alos neizbēgami ir rauga nogulsnes, bet noteikti ne tik daudz cik Leenewarden . Visādi citādi alus kā alus, un zinu pat tādus kas viņu pamēģinājuši steidz pirkt nākamo pudeli, jo esot paticis, un paticis tāpēc ka šis alus ir atšķirīgs kā citi LV nopērkamie ali. Pirms valsts svētkiem devos ciemos pie sava paziņas Anda, kur pavadījām lieliski laiku dzerot alu un paši viņu arī vārot. Tika daudz un dikti runāts arī par Leenewarden alu. No Anda es arī uzzināju ka ir iznākusi jauna porcija ar Leenewarden alu. Tika nolemts nolikt blakus divus alus, vienu no pirmās porcijas, un otru no jaunās.Nākamajā dienā dodoties atpakaļ uz Rīgu, es kādā Cēsu veikalā nopirku "jauno" Leenewarden alu, "pirmo" Andis man uzdāvināja. Valsts svētku vakarā veicu šo abu alu salīdzināšanu.
Jaunā porcija no ārpuses, salīdzinot ar iepriekšējo, atšķiras ar melnu korķi un kvalitatīvāku etiķeti. Alu ielejot vienlaicīgi divos kausos, vizuāli viņi ir ļoti līdzīgi, pat vienādi krāsā. Putas gan ir stipri vairāk "jaunajam" eksemplāram. Arī gāzes burbuļi alū vairāk ir "jaunajam". Smarža "pirmajai" partijai ir ļoti, ļoti minimāla, bet "jaunajam" smarža ir . Tāda smarža kāda ir lielajam vairumam LV lāgeru, lāgera rauga smarža.
Garšā "pirmās" porcijas eksemplārs ir diezgan maigs, varbūt pat neizteiksmīgs. "Jaunās" porcijas eksemplārs, diemžēl, ir ar samērā jaušamu salkanumu, un tas nav tāds kā saldums alū, ko piešķir augsts beigu blīvums (neizrūgušie cukuri), bet tas salkanums tāds nepatīkams manām garšas kārpiņām. Sieva teica, ka "jaunais" viņai patika labāk, tieši dēļ salkanuma. Man tieši otrādāk. "Pirmais" alus liekas ir uzlabojis savu kvalitāti, kļuvis "gludāks" garšā un vairāk izdzerams. Ja man ir jāizvēlas, tad es izvēlos "pirmo" versiju. Tā kā es nedaudz saprotu no tiem procesiem kas notiek alu darot un no tiem kas notiek alū viņu nogatavinot, tad pieļauju ka arī ši "jaunā" porcija pēc mēneša būs daudz labāka par to ko dzeru šovakar. Mājas aldaru vidū ir teiciens: "Šo var glābt tikai laiks!"

Stouts vai stoutelis

No neseniem laikiem krējuma izstrādājumu nedrīkst saukt par krējumu, tas pats ir arī ar citiem pārtikas produktiem. Tirgos un mazpilsētu pseidoveikalos apkaro Abibas un Rībok produkcijas izplatīšanu. Par pārtiku es piekrītu, par Abibasveidīgajiem izstrādājumiem man ir vienalga. Bet kā ir ar Latvijā radīto " šampanieti"  vai tamlīdzīgiem, ar īpašiem nosaukumiem apveltītiem produktiem!? Patenta nav, tad sanāk ka drīkst ražot kam vien ienāk prātā? Tak visi zin to, kādu šampanieti drīkst saukt par "šampanieti". Bet ne jau par dzirkstošajiem vīniem ir manas pārdomas. Es domāju par alu. Neviens ražotājs, nekur pasaulē nekļūdīsies ar virsraugiem raudzētu alu nosaukdams par eilu (ALE) un ar apakšraugiem raudzēto pa lāgeru (LAGER) , jā tāds ir viņu pamatiedalījums. Bet vēl jau ali iedalās pēc stiliem. Ar šo stilu aprakstu jebkurš var iepazīties vienā no izplatītākajām alus stilu skaidrojošajām vietnēm: http://www.bjcp.org/stylecenter.php
Šeit , manuprāt, diezgan smalki ir aprakstīts kādām īpašībām ir jāpiemīt alum, lai viņu varētu pielīdzināt konkrētam stilam. Pēdējā laikā, viņām vien zināmu iemeslu dēļ, alus darītavas Latvijā ir uzsākušas ražot alus, kuru nosaukumos ietver vārdu salikumus, kas ļoti atgādina BJCP ceļvedī atrodamo alus stilu nosaukumus. Nu piemēram nosaukums "Brālis Bitter", manī raisīja asociācijas ar BJCP Bitteru aprakstu, un bitteriem raksturīgo alu garšu, bet nogaršojis es mazliet vīlos, un šo vilšanos paudu bloga ierakstā:  Jaunumi no Vidzemes . Nākamajam kārta pienāca Cēsu alus produktam "Grāfs fon Zīverss Irish Stout", lai gan te man jāsaka, ka daļa ierasto Stout tipa alu parametru es šinī produktā atradu, un atzinu šo alu par samērā dzeramu, bet vai viņš man atgādināja tādu Īru klasiku kā "Guinness" vai "Murphy's", nu nez vai! "Aldara Porteris" manuprāt vienīgais LV alus ar alus stilam atbilstošu nosaukumu un garšu. Jā, jā, tieši Aldara Porteris man liekas ka garšo tā, kā "Baltic porter" stila aprakstā minēts, un pat vairāk, tas pats BJCP pie stila paraugiem ir minējis tieši Aldara Porteri. Tagad, ar lielām cerībām un nepacietību gaidu Aldara "jauno" porteri. Diametrāli pretēji garšo, vai es drīzāk teiktu negaršo "Cēsu Porteris". Līdz šim alus darītavas iedalījumu veica gaišajos/tumšajos, retāk izlaižot alus ar piedevām (medu, ingveru, dzērveņu) , bet šāds tirgus noteikti ir garlaicīgs tam alus mīlim, kurš zin vairāk kā "Garais Garāks" vai "Apinītis Stiprais". Mani tikai māc bažas par lūk ko. Šobrīd ar savu alu tirgū sāk ienāk tādi brūži kā "Malduguns" vai "Labietis", un tā pat kā Pans Kleksis, esmu nosapņojis ka būs vēl. Lūk šo brūžu produktus var saukt atbilstoši  BJCP alus stila klasifikatoram. Piemēram "Malduguns" brūvē lielisku "bitter" stila alu, "Rudais rudens" (nopērkams Rīgā, Lāčplēša ielā 12, "AleHouse"), bet "Labietī" šādu "bitter'i" jāmeklē zem nosaukuma "Soho švītiņš" . Bet vai nebūs tā, ka ļoti garšīgus alus, kas atbilstu tam vai citam alus stilam, alus baudītāju acīs būs sačakarējušas lielās alus darītavas, izlaižot šādus pseidobitterus vai stoutus. Nemaz jau piemērs nav tālu jāmeklē. Kādā žurnāla FHM nummurā , žurnāliste Džeina Tamuleviča izsakoties par "Iļģuciema Dzērveņu" alu minēja apmēram sekojošu tekstu. Precīzi nenocitēšu, bet viņa izteicā apmēram šādi: "... visi Beļģu augļu ali "nervozi stūrī pīpē" jo ir uzražots Iļguciem Dzērveņu alus!" Esmu gatavs derēt, ka cienītā žurnāliste nemaz nav dzērusi nevienu Beļģu augļu aliņu, jo tikai cilvēks bez garšu kārpiņām uz mēles var Iļģuciema iesala ekstrakta sajaukumu ar ūdeni un dzērveņu aromatizatoru nosaukt par labāku, kā gadsimtiem gadiem izkoptu Beļģu alus tradīciju stilā pagatavotu "fruit beer" stila alu! Nestrīdēšos par gaumēm, bet es personīgi Iļģuciema alus produktus neuzskatu par alu. Vēl vairāk, es pats esmu gatavojis augļu alus, un esmu dzēris gan rūpniecisku produkciju, gan mājbrūvējumus kuros izmantoti augļi piedevās, un manā skalā Iļģuciema ali stipri atpaliek kā no vieniem, tā no otriem. Gribas cerēt, ka cilvēki kam interesēs kā garšo tāds, vai šāds alus stila paraugs, neķersies pie LV ražotajiem aliem, bet sāks ar klasiskām, pārbaudītām vērtībām. Es nepopularizēju importēto produkciju, vienkārši cenšos norādīt pareizo virzienu, un ļoti, ļoti ceru ka LV uzradīsies vairāk tādu alus darītavu kā "Malduguns" un "Labietis"

"Labietis" un tā alus

Labāk 1 x redzēt, nekā 100 x dzirdēt. Informācija par to, ka Latvijā būs jauna alusdarītava līdz manīm nonāca nejauši šī gada sākumā, bet tā kā biju apsolījis tālāk šo informāciju neizplatīt, tad man nācās klusēt līdz pat brīdim kad tika izveidots @Alus_Labietis twitter konts, un "Labietis" nesāka pats publiski nest vēstījumu par "labāko alu šai pus ekvatoram" . Kas tad ir "Labietis" !? "Labietis" ir alus darbnīca, vieta kur brūvē alu un pie viena turpat uz vietas šo alu var nopirkt gan līdznešanai, gan baudīšanai uz vietas. Alus darbnīcas "Labietis" īpašnieki un aldari ir mani domubiedri, agrākie mājbrūvētāji - Reinis un Edgars. Viss ir ļoti vienkārši, bet kā mēs zinām, viss ģeniālais ir vienkāršs. Edgars ar Reni mājbrūvēšanā izmantojamo alus pagatavošanas metodi, rīkus un sistēmu ir vienkārši 10kārtojuši, legalizējuši lai varētu produkciju realizēt un ar savu hobiju kaut kad, cerams tuvākajā nākotnē, sākt pelnīt naudu. Protams neviens neredz un nezin cik sviedru un nervu viņiem ir prasījis lai izietu visus birokrātijas gaiteņus, lai atrisinātu citas nebūšanas kas saistītas ar šādas vietas izveidi, da i nianses kuras likās viņiem abiem zināmas līdz sīkumiem, iesākumā radīja grūtības. Bet tam visam ir tikts pāri un pamazām, lēnām "viņi" sāk ieskrieties.
Interjers. Neko neteikšu, ja gribat ejiet paši apskatiet, bet vai nu Reinim ir zelta galva, vai nu viņam ir labs dizainers, konsultants vai kas cits! Konceptam pielāgots dizains, kas robežojas starp minimālismu un graciozitāti. Nu ko vien ir vērta griestu lampa un lielais galds.  Un tas viss blakus stikla starpsienai, caur kuru reiz pa reizei var vērot alus tapšanas procesu.
Alus. Viss alus kas pieejams "Labietī" ir eils. Alus kas raudzēts ar virsraugiem, un tieši tāpēc šī vieta un alus ir unikāli! Neviena, uzsveru NEVIENA alusdarītava Latvijā, izņemot "Labieti", neražo eilus. "Labietis" ir vienīgā alusdarītava kas piedāvā savus eilus, kuri turklāt mainās regulāri. Šobrīd no krāna ir dabūjami 8 ali.

Esmu noprovējis viņus visus, un uz šo brīdi par labākajiem atzīstu "3 indiāņus", "Ķēniņmeitu" un "Soho švītiņu", lai gan turpat uz papēžiem šiem trim min "Mežs", un arī pirmā "VIVA" bija laba. Te man atkāpei jāatgādina, ka tomēr katram alum ir savs dzērājs, un tev var nepatikt tas kas patika man. Citam patīk tāds, citam savādāks.  Iesaku iegriezties "Labietī" un pamēģinātu viņus visus. Jā, lai pamēģinātu kā garšo kāds no šiem aliem nav pat jāmaksā. "Labietī" paprasot bārmenim kā garšo šis, vai tis alus, bārmenis tev piedāvās 70 ml. glāzīti ar paraugu.

Nekāds "kaķis maisā" nav jāpērk,  nekādas mocīšanās ar glāzes iztukšošanu ja nebūsi izvēlējies uz aklo pareizo, "svešo" alu, kā tas bieži gadās ar jaunumiem alus tirgū, nekādu aizvainojošu piezīmju vai skatienu ja neapmierināts dosies prom, neizvēlējies nevienu no šiem aliem. Katram alum ir savs dzērājs.
Cenas. Cenas ir dažādas, no 0,95 Ls par 0,3 l. glāzi, līdz pat 6,9 Ls par 2 l. pudeli līdzņemšanai. Labs alus nav, un nevar būt lēts!

 Viss alus ir sadalīts pa krāsām, lētākie un vienkāršākie ali ir apzīmēti ar gaišākas krāsas etiķeti, sarežģītāk pagatavojamie un izejvielu ziņā dārgākie ali ir ar tumšākām etiķetēm, līdz pat melnai. 

Kas vēl būtu jāzin dodoties uz "Labieti" !? Nu pirmkārt, ka nekā ēdama tur nav, izņemot bezmaksas graudu iesals, kurš tiek piedāvāts garšošanai, un viena veida vītināta gaļiņa, ko piekost klāt alum. Bet nesatraucaties, "Labietis" atrodas aiz sienas tādai vietai kā Fontaine Delisnack , un ļoti daudzi apmeklētāji ierodas alu dzert ar šīs iestādes produkciju. "Labietī" nav pieejami arī nekādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot ūdeni no krāna, bet domāju, ka tiem kas dibinātu iemeslu dēļ nedrīkst lietot alu, netiks liegta iespēja lietot līdzpaņemtos bezalkoholiskos dzērienus. 

Neceriet "Labietī" ieraudzīt TV. Sporta un kultūras pārraides jābauda ārpus "Labieša" telpām. Mūzika "Labietī" atkarīga no bārmeņa gaumes, bet nekādus Super FM cienīgus gabalus jūs nedzirdēsiet. Man "Labietis" drīzāk asociētos ar tādu mūziku ko spēlē "Iļgi", līdz plkst. 24:00 , un "Skyforger", pēc 24:00 (katram ir sava alus un mūzikas gaume :) )

Un jā, kur tad tāds "Labietis" atrodas? Rīgā! A. Briāna ielā 9a. Atrodoties tagadējā "Alojas kvartālā" sameklējiet trepes uz klubu "Piens" . Nostājoties ar skatu pret šīm trepēm, vērsiet skatienu pa kreisi, un ieraudzīsiet mazus vārtiņus. Dodoties iekšā pa šiem vārtiņiem, un pie velotreka griežoties pa labi, jūs pēc 20 metriem nonāksiet pie ieejas "Labietī" ! Lai labi garšo!

P.S. Ja jums paveiksies, tad aiz letes varbūt sastapsiet arī mani, bet tas jau ir ekskluzīvs gadījums ;)

Visi rakstā publicētie attēli lejupielādēti no vietnes facebook.com "Labietis" lapas:

https://www.facebook.com/AlusDarbnicaLabietis?fref=ts

Alus un tā izvēle

Ir jau jāsaprot, ka mūsu "piesātinātajā" alus tirgū kaut kā jau tas produktiņš ir jānotirgo. Tāpēc alus darītavas mārketingā iegulda milzu summas un uz pudeļu etiķetēm lipina visus iespējamos pašpasludinātos titulus un medāļus. Bet kā tad šāds alus garšo! Vai tiešām viņš garšo tā, kā uz pudeles rakstīts. Un vēl viens jautājums... vai tie smuki aprakstītie ali, kurus daži tumsoņas uzskata izgatavojam no pulveriem, var blakus stāties tādiem vislatvijas mīlētākiem aliem kā Brengulim vai Užavai! Šie ir tie jautājumi uz kuriem man gribējās atbildi rast. Visupirmām es izmeklēju labākos no labākajiem spriežot pēc etiķetēm, tad ņēmu visiecienītākos latvieša alus un beigās intrigai klātī piemetu vienu savu un vienu kolēģa mājbrūvējumu. Nu ko, paskatīsim ko tad vēstī mums etiķetes! Mjā, epiteti pamatīgi, nu piemēram tādi kā:

"Augstākās kvalitātes alus. Gatavots no ūdens, rūpīgi atlasīta miežu iesala un karaliskajiem Select un Brewers's Gold apiņiem" /Lācplēsis Ekstra/

vai arī piemēram

"Alus dieva cienīgs augstākās kvalitātes gaišais lager tipa alus" /Aldaris Dižais Gambrinus/

kā arī

"Valmiermuižu jau izsenis iecienījuši karalisku dzimtu pārstāvji. Par to, vai tas bijis izcilā alus vai vienkārši viesmīlības dēļ, vēsture klusē. Tomēr arī šodien Valmiermuižas mazajā alus darītavā ikvienu sagaidīs omulīgi saimnieki un lēnām, pamatīgi darīts latviešu alus." /Valmiermuiža/

ir arī pieticīgāki

"Nepasterizēts alus ar maigu apiņu rūgtumu" /Užavas alus/

nu bet kas pa nosaukumiem... "Cēsu Premium Amber" , "Lāčplēša Ekstra" ... nu, nu, redzēsim, redzēsim tos Premiumus un Extras.
Tālāk izvēlamies "labākos no labākajiem" . Pēc "Latviabeerfest 2013" rīkotāju informācijas, "aklajā testā" gaišo alu kategorijā par labāko tika atzīts... dāmas un kungi!!!! "Brenguļu gaišais"  
Nākamos ņēmu mana testa dalībnieku iecienītākos alus, Užavas un Tērvetes , kā arī ne pārāk populāro, bet tikpat pazīstamās Piebalgas alus darītavas produktu "Piebalgas Jubilejas" , kas kā etiķete vēsta

"Gaišs, nepasterizēts (dzīvais) alus ar izteiksmīgu garšu, brūvēts par godu uzņēmuma 15 gadu jubilejai un veltīts tā uzticamajiem draugiem."

Veikalā nopērkamo pudeļalus daļa

Lai pasākumu padarītu interesantāku, es veikalu aliem pieliku klāt 2 mājbrūvējumus. Savu alu kuru gatavoju Līgo vakaram, un par kuru mani kolēģi izteicās godīgi bet paskarbi, un kāda Zemgales puses mājbrūvētāja alu, kuru pats uzskatu par vienu no labākajiem mājbrūvētājiem Latvijā.
Nu ko, vajadzīgs piemērots brīdis , testa dalībnieki un godīgi noteikumi! Šādi apstākļi sagadījās Līgo vakarā. Visu alu iepriekšējā dienā sanesu pagrabā, lai visiem aliem būtu vienāda "darba" temperatūra. Tad sagatavoju 10 glāzes ar nummuriem. Līgo vakarā aicināju viesus uz testu. Uzdevums nebija nekāds vieglais, no 10 eksemplāriem vajadzēja noteikt labāko, turklāt lai uzdevumu sarežģītu, es atklāju kādus alus piedāvāju testēt, ļaudams arī minēt "who is who!?" . Savu un otra kolēģa mājbrūvējumu nokodēju zem alus nosaukumiem "Brālis" un "Vērdiņa alus" .

Eksemplāri "sagūluši" glāzēs

 Aidā! Ķeramies klāt. Un šeit sāka izkristalizēties pirmās šāda testa nepilnības. Alus eksemplāri bija par daudz. Ja kādam ir interese šādu testu atkārtot, tad mēs izspriedām, ka optimālais skaits būtu 5. Pēc 6. proves jau sāk iestāties apjukums, lai arī mutes tik skalotas vai pēc katra malka.

Lielā prove

 Nu nonākam pie rezultātiem. Ar alus marku atminēšanu gāja pavisam grūti. Vienīgais alus, kuru daudz maz atminēja precīzi, t.i. 4 no 6 testa dalībniekiem, ir Brenguļu alus. Nu bet kā tad šo latviešu dižpārdokli var sajaukt ar kādu citu. Tiešām nevar, jo neviens cits latviešu alus nesmaržo un negaršo tik briesmīgi kā Brengulis :)).
Divi pasākuma dalībnieki sajauca Užavas alu ar Tērvetes... konstanti abi abus nosaukdami otrādāk. Vēl divi neatšķīra kura ir Cēsu produkcija, un kura Piebalgas... arī nosaucot abus eksemplārus pretējā secībā. Viens pasākuma dalībnieks atminēja Tērvetes alus garšu, vēl viens Užavas. Ar mājbrūvējumiem bija tā, ka viens testa dalībnieks, diemžēl, zināja ka divi šinī testā ir mājbrūvējumi, un vienu atpazina nekļūdīgi, bet solidaritātes nolūkā to neafišēja. Kāds cits testa dalībnieks pieļāva šādu iespēju pēc viena no eksemplāru nogaršošanas, bet man tomēr izdevās viņu pārliecināt ka mājbrūvējumi šinī testā nav, pēc kā viņš lika uz iepriekš nedzertā Vērdiņa alus garšu :))
Nu bet galvenā šī testa ideja bija noskaidrot, kādas tad latvietim ir tās alus dzeršanas īpatnības... kā tad to alu izvēlas... ar acīm pēc etiķetes, vai tomēr pēc garšas. Daži satraucās, lai tik neizgāztos, un uzskatīdami sevi par Tērvetes alus mīļotājiem, par gardāko neatzītu Aldara. Es gan nesatraucos... nu ja garšo, tad garšos. Ā jā, es arī piedalījos testā, bet tikai ar aizsietām acīm, un neredzēju kura nummura glāzi un kādā secībā man dod. Jāsaka, ka bija mēģinājumi mani maldināt un tika divreiz pēc kārtas iedota viena un tā pati glāze, kā arī vienu alu beigās iedeva atkārtoti. Gods kam gods... neizgāzos! :))
Nu ko galvenie rezultāti!
Lai gan visiem testa dalībniekiem tika piešķirtas 3 balstiesības, tomēr tikai es izmantoju visas 3. Pārējie nosauca viņuprāt divus dzeramākos testa alus. Vietu sadalījums sekojošs:

1.  "Lācplēša Ekstra" 3 balsis
2. -  5. "Brengulis","Užavas" ,"Valmiermužas" ,un alus zem kodētā nosaukuma "Brālis" (mans Līgo vakaram brūvētais alus) 2 balsis

Nevienu citu alu degustatori neizvēlējās. Šeit gan jāatzīst, ka testa laikā bija daudz un dažādi izteikumi par kadu no testā piedāvātajiem aliem, nu piemēram viens Premium alus tika nodēvēts par "skābu" un "briesmīgu". 4 no dalībniekiem vēl kādu alu nosauca par "samērā nedzeramu, pretīga salkanuma un sintētisku smaržu pārsātinātu" , bet tas neliedz šim Vidzemes puses dižpārdoklim iegūt 2 balsis, no kurām vienu, kā pēc tam atzina pats devējs, viņš iedevis avansā, jo šo vienīgo tikai atpazinis, un tamdēļ lai kļūdas pēc neiedotu balsi   piemēram Aldarim, viņš tomēr atdeva savu balsi šim.
Vēl, dalībnieks kurš alu dzer diezgan reti, bet 100% tikai Tērvetes produkciju, šo alu neatpazina.
Es savas balsis atdevu Valmiermuižai, Užavai un Piebalgai. Par "izlejamiem" nosaucu tikai Brenguli un Cēsu, pārējie bija o.k. Interesanti, ka alus gūzmā neatpazinu savu alu un otru mājbrūvējumu, lai arī mēģināju. Tas liecina par to, ka arī mājās var uztaisīt līdzīgu alu veikalā nopērkamiem, un kā pieredze rāda, arī labāku.

Latviabeerfest 2013

Neko daudz jau šis pasākums izreklamēts nebija, bet tā vai tā, tiem kam interesē, tie jau zin. 3 dienas Rīgas pašā sirdī, Vērmanes dārzā norisinājās lielākais alus festivāls Latvijā, "Latviabeerfest 2013" ko rīko "Alus brālība". Es arī atradu brīvāku brīdi, lai apmeklētu pasākumu kas vistiešākā mērā saistīts ar mana hobija - alus brūvēšana, rezultātu - alu! Pasākums, kā jau augstāk minēts, norisinājās Rīgas centrā, Vērmanes dārza teritorijā. Pasākumā bija pārstāvētas teju visas Latvijas alus darītavas, kā arī viesi no ārzemēm... Lietuvas, Vācijas, Beļģijas u.c. Mani, šis pasākums piesaistīja ar galveno lietu, alu, jo domāju ka būs iespēja nogaršot daudz un dažādus, līdz šim nebaudītus aliņus. Nu vispār jau tuvu tam arī bija. Bet par visu pēc kārtas... Uz pasākumu ierados sestdien. Laikapstākļi nebija no tiem labākajiem, ik pa brīžam līņāja smalks lietiņš, kura intensitāte mainījās, temperatūra bija zem 20 grādiem, bet tik vai tā... atbraucis biju. Ieeja uz šo pasākumu bija simboliska, no mūsu ģimenes paņēma tikai 1 Ls. Manuprāt laba doma... tas noteikti atturēja visādus deklasētos elementus no iekļūšanas festivāla teritorijā, lai pēc tam varētu vazāties un izdzert atstātās glāzes.
Pie ieejas tirgoja arī mazus (0,2 l) alus kausiņus, tā sauktos proves kausus ar festivāla simboliku, kuros varēja  iegādāties katru no pasākumā pārstāvētajiem aliem cenu diapazonā no 0,4 - 0,9 Ls. Pats kausiņš gan maksāja 2,5 Ls, kas manuprāt ir stipri padārgi, bet lai jau paliek... i labums, i suvenīrs. Vērmanes dārza teritorijā bija izvietotas "teltis" kurās tirgoja gan alu, gan ēdienu. Cenas. Cenas nebija augstākās kā ierasts Rīgas centrā, es pat teiktu ka cenas bija demokrātiskas. Sāku es ar Guiness'u. FAIL! Šo interasanto, garšīgo "stout" tipa alu man pasniedza atdzesētu līdz apm. +5 C, kas manuprāt, šim alum ir nepiemērota temperatūra. Es šos melnos, biezos un garšīgos "stoutus" dzeru istabas temperatūrā. Tad viņu garšu var izbaudīt pilnībā. Pamēģiniet, jums patiks! Tālāk es sāku meklēt kaut ko interesantu, agrāk nebaudītu. 90% no festivālā pārstāvētajiem aliņiem es esmu dzēris arī agrāk, bet gribējās kaut ko "īpašu" ! Un atradu ar! Šis "īpašais" alus saucās "Iļģuciema Kaņepju ingveralus". 7% alkohola. Nu bļāāāā... tāds sūds! Pirmajā malkā riktīga ingvera tēja. Pēcgaršā sveķi! Smaržā kaņepes, kas varbūt arī nemaz nav slikti. Nu nē, tas nav alus. Īsāk sakot, brrr...iesmīgs! Turklāt tas alus maksāja 2x dārgāk kā citi testētie eksemplāri! Nodzēruši pa malkam no kausa, izlējām zemē, un devos paust savu sašutumu pārdevējam. Un te es konstatēju ka ir cilvēki kas nemāk,  vai negrib uztvert arī konstruktīvu kritiku. Pēc tam kad es tikai pateicu, ka šis alus negaršo uz 0,8 Ls par 200 ml., izskatījās ka tas čalis apvainojās! I fig sņim! Dodamies tālāk! Tālāk devāmies paēst. Un te mūs "aplauza" otreiz! Atradām, mūsuprāt, lētāko sašliku - 2,4 Ls, Tērvetes alus teltī. Bet izrādās ka tas ir tikai "pliks" sašliks, bez piedevām. Kā beigās izrādījās, pretējā pusē sašliks ar piedevām maksāja 3,00 Ls. Kamēr ēdām paskatījāmies stiprinieku konkursu un paklausījāmies Čīču un Ričus. Nu ko, iekodām, un aiziet tālāk, baudīt alu. Pagaršoju jauno alu - Vērdiņa. Šo alu gan ražo Lietuvā, bet tirgo ar šiltēm LV valodā. Laikam jau nekas jauns tas LV alus tirgū nav. Alus kā visi LV ali, ne ar ko neizceļas, ne ar labu, ne sliktu. Es teikšu tā, bija o.k., bet ne tik o.k. lai pirktu otreiz ! Pagaršoju arī "Biķeru" alu! Par šo alu varētu rakstīt atsevišķu stāstu, jo šis alus ražotājs ne tikai nereklamē, ka alus tiek ražots Lietuvā, bet tirgots kā Latvijas produkts, bet pat aiz "samudrītiem" tekstiem mēģina to slēpt! Fui! Neteikšu ka bija nedzerams, varbūt pat diezgan dzerams, bet TOP 3 nav! Pirms promdošanās nejauši uzskrējām "Alus brālības" teltij. Šinī teltē "uz aklo" deva degustēt 10 šķirnes Latvijas alus. Pēc tam vajadzēja aizpildīt nelielu anketu un atzīmēt divus simpātiskākos alus! No šiem 10 aliem 2-3 bija pilnīgākie sūdi, 2-3 bija "sou-sou", pārējie bija "pērkamie". Interesanti, ka es kā vienu no "simpātiju" aliem izvēlējos Aldara jaunāko produktu, Mežpils alu!  Nu un uz atvadām piegājām pie Beļģu telts! Lefe un Belle-Vue Kriek mums kā ierasts nelika vilties. Izcils alus! Kopumā varu teikt ka pasākums labs, noteikti nākšu arī nākamgad, tikai gribētos Šikora k-gam lūgt lielāku daudzveidību, vairāk "ārzemniekus", jo kas gan nezin kā garšo Brengulis vai Užava!