Malduguns. Sākums.

Šī nav tā malduguns kas pasakās aprakstīta. Šī ir tā Malduguns kur alus tapinās!
Pavisam nesen uzzināju, ka mans domubiedrs, mājas aldaris Andris, ir spēris platu soli, un iesoļojis profesionālo aldaru saimē. Man kāds var nepiekrist, un teikt, ka tiesības saukties par profesionāli vēl ir jānopelna, bet manuprāt Andrim nekas vairs nav jāpelna, ja nu vienīgi viņa darba augļi. Andris alu taisa jau pasen, es gan nezinu cik sen, bet esmu dzēris viņa brūvējumus jau kopš brīža kad pats aizrāvos ar šo hobiju. Daudz gan man nav sanācis baudīt, Andris nav biežs viesis mūsu ikmēneša semināros, bet šo to esmu padzēris. Nu piemēram ļoti labu, 2 gadus vecu stoutu , vai arī otru labāko alu pēc dalībnieku vērtējuma šī gada mājbrūvētāju salidojumā Blomē. Tagad man ir radusies iespēja nogaršot Andra alus, kas top oficiāli noformētā mazajā alus darītavā - Malduguns. Alus darītava atrodas Cēsu rajonā, es pat nesen biju tur pavisam netālu, bet nesagadījās iespēja Andri un viņa darītavu apciemot! Alu no Malduguns alus darītavas es garšoju Rīgā, Ale House. Pirmo dzēru "Pēdējais Viesis"

Alus ir ļoti "tīrs" garšā. Nav nekādu dominējošu garšu, ne pozitīvu, un kur nu vēl sliktu! Pēcgaršā neliels, patīkams rūgtums. Viegla, bet pievilcīga smarža. Tomēr alum pietrūkst kaut kādas "odziņas", kaut kā tāda kas man liktu pateikt "labs", un vēlēties vēl. Cenu gan neatceros, jo pirku izlejamā veidā un nesaskaitīju cik bārmenis man atgrieza no 5 Ls.

Turpat "Ale House" iegādājos arī 0,5 litru tilpuma pudeli alus "Rudais Rudens"

"Rudais Rudens" bija tieši tas alus ar kuru sevi pieteica Malduguns. Jau  no pašiem pirmsākumiem es dzirdēju labas, un ļoti labas atsauksmes par "Rudais Rudens", tāpēc kad pats tiku pie šī alus, biju noskaņojies saņemt kaut ko ļoti labu, vai vismaz labu! Un saņēmu ar! Patīkama smarža, patīkama garša. Pēcgarša noturīga. Rūgtums balansā ar alus blīvumu. Varu apgalvot droši, šis varētu kļūt par manu pirktāko alu "Nr.1" no pudelēs nopērkamajiem LV aliem, ja vien man būtu tāda rocība. Šobrīd šo alu var nopirkt tikai nedaudz vietās, turklāt viņš ir elišķīgi dārgs uz pārējo veikalos pieejamo LV alus fona (es pirku pa 1,8 Ls/0,5 litr.). Bet es noteikti pirkšu vēl, jo zinu kāpēc šis alus maksā tik cik maksā. Šim alum pat iejava tiek maisīta ar rokām. Pudeļu pildīšana un aiztaisīšana vispār ir atsevišķs stāsts. Tie kas man netic, var droši pieteikties palīgā nākamreiz sapudeļot man alu, un pēc tam varēsiet pateikt, par cik palielinās katras iepildītās un aizkorķētās pudeles vērtība, darot to ar rokām. 

Vēl es esmu dzēris Malduguns darītavā brūvētu IPA, kur gan vēl nav tirdzniecībā, bet gan jau ka drīz būs. Ja nekas nemainīsies šīs IPA's garšā, tad es neteiktu ka man ļoti patiks, teikšu tikai ka ir dzerams eils. 

Zinu arī ka tirdzniecībā jau ir parādījies porteris... ļoti alkstu šo nobaudīt... varbūt pat jau šodien!

Līgo ziema

Dodu 90 procentus, ka 90  procentiem vasaras saulgrieži patīk labāk kā ziemas! 90 procenti tas dēļ tā, ka  ir alus! Bet jau euro ēras sākumā, daži uzņēmīgi alusmīļi, pateicoties dažām labām alusdarītravām, un citādi ar alu saistītām iestādēm, "jums" piedāvā vienu varen labu alus pasākumu, labākajās Līgo tradīcijās, aukstākajā un tumšākajā gada laikā.... ziemā!

Pasākums noritēs Alojas kvartālā, saukā arī par Valdemāra pasāžu. Alojas kvartāls atrodas A.Briāna ielā 9, Rīgā. Alojas kvartālā atrodas tādas zināmas vietas kā Valmiermuižas pārstāvniecība Rīgā, klubs "Piens", alus darbnīca "Labietis", kultūras nams "K9", "Piena" velodarbnīca un velotreks, u.c.

Viena daļa no augstāk uzskaitītajiem, piedalās arī šī pasākuma nodrošināšanā. Alus darbnīcā "Labietis" būs pārstāvēti labākie Latvijas mājbrūvētāji, ar saviem ziemas aliem. Iespējams būs viesi arī no Krievijas un Lietuvas. Par "ziemas" aliem, mājbrūvētāji uzskata gan tumšos, gan stipros alus. Viņiem nav obligāti jābūt gan, gan. Un ir vēl daudz un dažādu mītu par tumšajiem un stiprajiem aliem. Tieši tad šos mītus alus pazinēji no mājbrūvētāju loka, centīsies kliedēt. Vienlaicīgi alus darbnīcā "Labietis" notiks alus brūvēšana visas dienas garumā, un apmeklētājiem būs iespējams vērot kurā brīdī īsti tad pielej to spirtu, lai to alu dabūtu stipru ! :)) Mājbrūvētāji piedāvās degustēt mājās pagatavotos "ziemas" alus. Paralēli pasākums notiks gan visā Alojas kvartāla teritorijā, gan Valmiermuižas pārstāvniecībā. Pasākumā piedalīsies arī pavisam jauna alus darītava, "Malduguns", kuru ir nodibinājis bijušais mājas aldaris, Andris, kā arī labākos importa "ziemas" alus piedāvās Ale House. Pasākums solās būt jautrs, jo ir paredzētas gan dejas, gan "burziņi" pie ugunskuriem, gan citas izklaides par kurām vēl informācija sekos. Viss drošāk informācijai par šo pasākumu ir sekot līdz  "Labietis" facebook lapā

Tiekamies!
P.S. Es arī būšu... arī ar alu!

Lennewarden vs. Lennewarden #2

Leenewarden ir jauns alus kurš tiek ražots Lietuvā pēc SIA Lennewarden pasūtījuma. Paredzēts ka Lielvārdē taps alus darītava, kur ražos Leenewarden alu, bet pagaidām receptes pilnveidošanai un garšas piedzīšanai tiek izmantota kāda LT alus darītava (avots: https://twitter.com/Lennewarden). Receptes izstrādāšanā un autoruzraudzības procesā piedalās mans labs paziņa, arī mājas aldaris, Andis. Varētu pat teikt, ka ar šo soli viņš jau ir iegājis jaunā līmenī - profesionālo aldaru līgā! Pirmo reizi Leenewarden alu dzēru pirms apmēram mēneša, un paliku diezgan neapmierināts. Alus maksā 0,85 Ls par puslitra pudeli, tātad 1,7 Ls litrā, kas ir pat vairāk kā maksā Tērvetes alus, kuru atzīstu par samērā labu un baudāmu Latvijas alu. Tad nu pagaršojis Leenewarden pirmo reizi, atzinu viņu par neveiksmīgu alu, ar dīvainu piegaršu, tādu kāda reizēm mēdz būt Piebalgas alum, un mēs to saucam par "kartupeļu pagraba piegaršu" . Nekas cits (apiņi, iesalainums) īpaši neizcēlās, tāpēc neko daiļrunīgs izteikumos par šo alu nebiju! Atminos, ka alum bija ļoti daudz rauga nogulšņu, kas pats par sevi nav nekas slikts, bet vizuāli spēj alus izskatu pamaitāt, ja neievērojot šo apstākli raugs nonāk glāzē. Arī manos alos neizbēgami ir rauga nogulsnes, bet noteikti ne tik daudz cik Leenewarden . Visādi citādi alus kā alus, un zinu pat tādus kas viņu pamēģinājuši steidz pirkt nākamo pudeli, jo esot paticis, un paticis tāpēc ka šis alus ir atšķirīgs kā citi LV nopērkamie ali. Pirms valsts svētkiem devos ciemos pie sava paziņas Anda, kur pavadījām lieliski laiku dzerot alu un paši viņu arī vārot. Tika daudz un dikti runāts arī par Leenewarden alu. No Anda es arī uzzināju ka ir iznākusi jauna porcija ar Leenewarden alu. Tika nolemts nolikt blakus divus alus, vienu no pirmās porcijas, un otru no jaunās.Nākamajā dienā dodoties atpakaļ uz Rīgu, es kādā Cēsu veikalā nopirku "jauno" Leenewarden alu, "pirmo" Andis man uzdāvināja. Valsts svētku vakarā veicu šo abu alu salīdzināšanu.
Jaunā porcija no ārpuses, salīdzinot ar iepriekšējo, atšķiras ar melnu korķi un kvalitatīvāku etiķeti. Alu ielejot vienlaicīgi divos kausos, vizuāli viņi ir ļoti līdzīgi, pat vienādi krāsā. Putas gan ir stipri vairāk "jaunajam" eksemplāram. Arī gāzes burbuļi alū vairāk ir "jaunajam". Smarža "pirmajai" partijai ir ļoti, ļoti minimāla, bet "jaunajam" smarža ir . Tāda smarža kāda ir lielajam vairumam LV lāgeru, lāgera rauga smarža.
Garšā "pirmās" porcijas eksemplārs ir diezgan maigs, varbūt pat neizteiksmīgs. "Jaunās" porcijas eksemplārs, diemžēl, ir ar samērā jaušamu salkanumu, un tas nav tāds kā saldums alū, ko piešķir augsts beigu blīvums (neizrūgušie cukuri), bet tas salkanums tāds nepatīkams manām garšas kārpiņām. Sieva teica, ka "jaunais" viņai patika labāk, tieši dēļ salkanuma. Man tieši otrādāk. "Pirmais" alus liekas ir uzlabojis savu kvalitāti, kļuvis "gludāks" garšā un vairāk izdzerams. Ja man ir jāizvēlas, tad es izvēlos "pirmo" versiju. Tā kā es nedaudz saprotu no tiem procesiem kas notiek alu darot un no tiem kas notiek alū viņu nogatavinot, tad pieļauju ka arī ši "jaunā" porcija pēc mēneša būs daudz labāka par to ko dzeru šovakar. Mājas aldaru vidū ir teiciens: "Šo var glābt tikai laiks!"

Stouts vai stoutelis

No neseniem laikiem krējuma izstrādājumu nedrīkst saukt par krējumu, tas pats ir arī ar citiem pārtikas produktiem. Tirgos un mazpilsētu pseidoveikalos apkaro Abibas un Rībok produkcijas izplatīšanu. Par pārtiku es piekrītu, par Abibasveidīgajiem izstrādājumiem man ir vienalga. Bet kā ir ar Latvijā radīto " šampanieti"  vai tamlīdzīgiem, ar īpašiem nosaukumiem apveltītiem produktiem!? Patenta nav, tad sanāk ka drīkst ražot kam vien ienāk prātā? Tak visi zin to, kādu šampanieti drīkst saukt par "šampanieti". Bet ne jau par dzirkstošajiem vīniem ir manas pārdomas. Es domāju par alu. Neviens ražotājs, nekur pasaulē nekļūdīsies ar virsraugiem raudzētu alu nosaukdams par eilu (ALE) un ar apakšraugiem raudzēto pa lāgeru (LAGER) , jā tāds ir viņu pamatiedalījums. Bet vēl jau ali iedalās pēc stiliem. Ar šo stilu aprakstu jebkurš var iepazīties vienā no izplatītākajām alus stilu skaidrojošajām vietnēm: http://www.bjcp.org/stylecenter.php
Šeit , manuprāt, diezgan smalki ir aprakstīts kādām īpašībām ir jāpiemīt alum, lai viņu varētu pielīdzināt konkrētam stilam. Pēdējā laikā, viņām vien zināmu iemeslu dēļ, alus darītavas Latvijā ir uzsākušas ražot alus, kuru nosaukumos ietver vārdu salikumus, kas ļoti atgādina BJCP ceļvedī atrodamo alus stilu nosaukumus. Nu piemēram nosaukums "Brālis Bitter", manī raisīja asociācijas ar BJCP Bitteru aprakstu, un bitteriem raksturīgo alu garšu, bet nogaršojis es mazliet vīlos, un šo vilšanos paudu bloga ierakstā:  Jaunumi no Vidzemes . Nākamajam kārta pienāca Cēsu alus produktam "Grāfs fon Zīverss Irish Stout", lai gan te man jāsaka, ka daļa ierasto Stout tipa alu parametru es šinī produktā atradu, un atzinu šo alu par samērā dzeramu, bet vai viņš man atgādināja tādu Īru klasiku kā "Guinness" vai "Murphy's", nu nez vai! "Aldara Porteris" manuprāt vienīgais LV alus ar alus stilam atbilstošu nosaukumu un garšu. Jā, jā, tieši Aldara Porteris man liekas ka garšo tā, kā "Baltic porter" stila aprakstā minēts, un pat vairāk, tas pats BJCP pie stila paraugiem ir minējis tieši Aldara Porteri. Tagad, ar lielām cerībām un nepacietību gaidu Aldara "jauno" porteri. Diametrāli pretēji garšo, vai es drīzāk teiktu negaršo "Cēsu Porteris". Līdz šim alus darītavas iedalījumu veica gaišajos/tumšajos, retāk izlaižot alus ar piedevām (medu, ingveru, dzērveņu) , bet šāds tirgus noteikti ir garlaicīgs tam alus mīlim, kurš zin vairāk kā "Garais Garāks" vai "Apinītis Stiprais". Mani tikai māc bažas par lūk ko. Šobrīd ar savu alu tirgū sāk ienāk tādi brūži kā "Malduguns" vai "Labietis", un tā pat kā Pans Kleksis, esmu nosapņojis ka būs vēl. Lūk šo brūžu produktus var saukt atbilstoši  BJCP alus stila klasifikatoram. Piemēram "Malduguns" brūvē lielisku "bitter" stila alu, "Rudais rudens" (nopērkams Rīgā, Lāčplēša ielā 12, "AleHouse"), bet "Labietī" šādu "bitter'i" jāmeklē zem nosaukuma "Soho švītiņš" . Bet vai nebūs tā, ka ļoti garšīgus alus, kas atbilstu tam vai citam alus stilam, alus baudītāju acīs būs sačakarējušas lielās alus darītavas, izlaižot šādus pseidobitterus vai stoutus. Nemaz jau piemērs nav tālu jāmeklē. Kādā žurnāla FHM nummurā , žurnāliste Džeina Tamuleviča izsakoties par "Iļģuciema Dzērveņu" alu minēja apmēram sekojošu tekstu. Precīzi nenocitēšu, bet viņa izteicā apmēram šādi: "... visi Beļģu augļu ali "nervozi stūrī pīpē" jo ir uzražots Iļguciem Dzērveņu alus!" Esmu gatavs derēt, ka cienītā žurnāliste nemaz nav dzērusi nevienu Beļģu augļu aliņu, jo tikai cilvēks bez garšu kārpiņām uz mēles var Iļģuciema iesala ekstrakta sajaukumu ar ūdeni un dzērveņu aromatizatoru nosaukt par labāku, kā gadsimtiem gadiem izkoptu Beļģu alus tradīciju stilā pagatavotu "fruit beer" stila alu! Nestrīdēšos par gaumēm, bet es personīgi Iļģuciema alus produktus neuzskatu par alu. Vēl vairāk, es pats esmu gatavojis augļu alus, un esmu dzēris gan rūpniecisku produkciju, gan mājbrūvējumus kuros izmantoti augļi piedevās, un manā skalā Iļģuciema ali stipri atpaliek kā no vieniem, tā no otriem. Gribas cerēt, ka cilvēki kam interesēs kā garšo tāds, vai šāds alus stila paraugs, neķersies pie LV ražotajiem aliem, bet sāks ar klasiskām, pārbaudītām vērtībām. Es nepopularizēju importēto produkciju, vienkārši cenšos norādīt pareizo virzienu, un ļoti, ļoti ceru ka LV uzradīsies vairāk tādu alus darītavu kā "Malduguns" un "Labietis"

"Labietis" un tā alus

Labāk 1 x redzēt, nekā 100 x dzirdēt. Informācija par to, ka Latvijā būs jauna alusdarītava līdz manīm nonāca nejauši šī gada sākumā, bet tā kā biju apsolījis tālāk šo informāciju neizplatīt, tad man nācās klusēt līdz pat brīdim kad tika izveidots @Alus_Labietis twitter konts, un "Labietis" nesāka pats publiski nest vēstījumu par "labāko alu šai pus ekvatoram" . Kas tad ir "Labietis" !? "Labietis" ir alus darbnīca, vieta kur brūvē alu un pie viena turpat uz vietas šo alu var nopirkt gan līdznešanai, gan baudīšanai uz vietas. Alus darbnīcas "Labietis" īpašnieki un aldari ir mani domubiedri, agrākie mājbrūvētāji - Reinis un Edgars. Viss ir ļoti vienkārši, bet kā mēs zinām, viss ģeniālais ir vienkāršs. Edgars ar Reni mājbrūvēšanā izmantojamo alus pagatavošanas metodi, rīkus un sistēmu ir vienkārši 10kārtojuši, legalizējuši lai varētu produkciju realizēt un ar savu hobiju kaut kad, cerams tuvākajā nākotnē, sākt pelnīt naudu. Protams neviens neredz un nezin cik sviedru un nervu viņiem ir prasījis lai izietu visus birokrātijas gaiteņus, lai atrisinātu citas nebūšanas kas saistītas ar šādas vietas izveidi, da i nianses kuras likās viņiem abiem zināmas līdz sīkumiem, iesākumā radīja grūtības. Bet tam visam ir tikts pāri un pamazām, lēnām "viņi" sāk ieskrieties.
Interjers. Neko neteikšu, ja gribat ejiet paši apskatiet, bet vai nu Reinim ir zelta galva, vai nu viņam ir labs dizainers, konsultants vai kas cits! Konceptam pielāgots dizains, kas robežojas starp minimālismu un graciozitāti. Nu ko vien ir vērta griestu lampa un lielais galds.  Un tas viss blakus stikla starpsienai, caur kuru reiz pa reizei var vērot alus tapšanas procesu.
Alus. Viss alus kas pieejams "Labietī" ir eils. Alus kas raudzēts ar virsraugiem, un tieši tāpēc šī vieta un alus ir unikāli! Neviena, uzsveru NEVIENA alusdarītava Latvijā, izņemot "Labieti", neražo eilus. "Labietis" ir vienīgā alusdarītava kas piedāvā savus eilus, kuri turklāt mainās regulāri. Šobrīd no krāna ir dabūjami 8 ali.

Esmu noprovējis viņus visus, un uz šo brīdi par labākajiem atzīstu "3 indiāņus", "Ķēniņmeitu" un "Soho švītiņu", lai gan turpat uz papēžiem šiem trim min "Mežs", un arī pirmā "VIVA" bija laba. Te man atkāpei jāatgādina, ka tomēr katram alum ir savs dzērājs, un tev var nepatikt tas kas patika man. Citam patīk tāds, citam savādāks.  Iesaku iegriezties "Labietī" un pamēģinātu viņus visus. Jā, lai pamēģinātu kā garšo kāds no šiem aliem nav pat jāmaksā. "Labietī" paprasot bārmenim kā garšo šis, vai tis alus, bārmenis tev piedāvās 70 ml. glāzīti ar paraugu.

Nekāds "kaķis maisā" nav jāpērk,  nekādas mocīšanās ar glāzes iztukšošanu ja nebūsi izvēlējies uz aklo pareizo, "svešo" alu, kā tas bieži gadās ar jaunumiem alus tirgū, nekādu aizvainojošu piezīmju vai skatienu ja neapmierināts dosies prom, neizvēlējies nevienu no šiem aliem. Katram alum ir savs dzērājs.
Cenas. Cenas ir dažādas, no 0,95 Ls par 0,3 l. glāzi, līdz pat 6,9 Ls par 2 l. pudeli līdzņemšanai. Labs alus nav, un nevar būt lēts!

 Viss alus ir sadalīts pa krāsām, lētākie un vienkāršākie ali ir apzīmēti ar gaišākas krāsas etiķeti, sarežģītāk pagatavojamie un izejvielu ziņā dārgākie ali ir ar tumšākām etiķetēm, līdz pat melnai. 

Kas vēl būtu jāzin dodoties uz "Labieti" !? Nu pirmkārt, ka nekā ēdama tur nav, izņemot bezmaksas graudu iesals, kurš tiek piedāvāts garšošanai, un viena veida vītināta gaļiņa, ko piekost klāt alum. Bet nesatraucaties, "Labietis" atrodas aiz sienas tādai vietai kā Fontaine Delisnack , un ļoti daudzi apmeklētāji ierodas alu dzert ar šīs iestādes produkciju. "Labietī" nav pieejami arī nekādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot ūdeni no krāna, bet domāju, ka tiem kas dibinātu iemeslu dēļ nedrīkst lietot alu, netiks liegta iespēja lietot līdzpaņemtos bezalkoholiskos dzērienus. 

Neceriet "Labietī" ieraudzīt TV. Sporta un kultūras pārraides jābauda ārpus "Labieša" telpām. Mūzika "Labietī" atkarīga no bārmeņa gaumes, bet nekādus Super FM cienīgus gabalus jūs nedzirdēsiet. Man "Labietis" drīzāk asociētos ar tādu mūziku ko spēlē "Iļgi", līdz plkst. 24:00 , un "Skyforger", pēc 24:00 (katram ir sava alus un mūzikas gaume :) )

Un jā, kur tad tāds "Labietis" atrodas? Rīgā! A. Briāna ielā 9a. Atrodoties tagadējā "Alojas kvartālā" sameklējiet trepes uz klubu "Piens" . Nostājoties ar skatu pret šīm trepēm, vērsiet skatienu pa kreisi, un ieraudzīsiet mazus vārtiņus. Dodoties iekšā pa šiem vārtiņiem, un pie velotreka griežoties pa labi, jūs pēc 20 metriem nonāksiet pie ieejas "Labietī" ! Lai labi garšo!

P.S. Ja jums paveiksies, tad aiz letes varbūt sastapsiet arī mani, bet tas jau ir ekskluzīvs gadījums ;)

Visi rakstā publicētie attēli lejupielādēti no vietnes facebook.com "Labietis" lapas:

https://www.facebook.com/AlusDarbnicaLabietis?fref=ts

Alus un tā izvēle

Ir jau jāsaprot, ka mūsu "piesātinātajā" alus tirgū kaut kā jau tas produktiņš ir jānotirgo. Tāpēc alus darītavas mārketingā iegulda milzu summas un uz pudeļu etiķetēm lipina visus iespējamos pašpasludinātos titulus un medāļus. Bet kā tad šāds alus garšo! Vai tiešām viņš garšo tā, kā uz pudeles rakstīts. Un vēl viens jautājums... vai tie smuki aprakstītie ali, kurus daži tumsoņas uzskata izgatavojam no pulveriem, var blakus stāties tādiem vislatvijas mīlētākiem aliem kā Brengulim vai Užavai! Šie ir tie jautājumi uz kuriem man gribējās atbildi rast. Visupirmām es izmeklēju labākos no labākajiem spriežot pēc etiķetēm, tad ņēmu visiecienītākos latvieša alus un beigās intrigai klātī piemetu vienu savu un vienu kolēģa mājbrūvējumu. Nu ko, paskatīsim ko tad vēstī mums etiķetes! Mjā, epiteti pamatīgi, nu piemēram tādi kā:

"Augstākās kvalitātes alus. Gatavots no ūdens, rūpīgi atlasīta miežu iesala un karaliskajiem Select un Brewers's Gold apiņiem" /Lācplēsis Ekstra/

vai arī piemēram

"Alus dieva cienīgs augstākās kvalitātes gaišais lager tipa alus" /Aldaris Dižais Gambrinus/

kā arī

"Valmiermuižu jau izsenis iecienījuši karalisku dzimtu pārstāvji. Par to, vai tas bijis izcilā alus vai vienkārši viesmīlības dēļ, vēsture klusē. Tomēr arī šodien Valmiermuižas mazajā alus darītavā ikvienu sagaidīs omulīgi saimnieki un lēnām, pamatīgi darīts latviešu alus." /Valmiermuiža/

ir arī pieticīgāki

"Nepasterizēts alus ar maigu apiņu rūgtumu" /Užavas alus/

nu bet kas pa nosaukumiem... "Cēsu Premium Amber" , "Lāčplēša Ekstra" ... nu, nu, redzēsim, redzēsim tos Premiumus un Extras.
Tālāk izvēlamies "labākos no labākajiem" . Pēc "Latviabeerfest 2013" rīkotāju informācijas, "aklajā testā" gaišo alu kategorijā par labāko tika atzīts... dāmas un kungi!!!! "Brenguļu gaišais"  
Nākamos ņēmu mana testa dalībnieku iecienītākos alus, Užavas un Tērvetes , kā arī ne pārāk populāro, bet tikpat pazīstamās Piebalgas alus darītavas produktu "Piebalgas Jubilejas" , kas kā etiķete vēsta

"Gaišs, nepasterizēts (dzīvais) alus ar izteiksmīgu garšu, brūvēts par godu uzņēmuma 15 gadu jubilejai un veltīts tā uzticamajiem draugiem."

Veikalā nopērkamo pudeļalus daļa

Lai pasākumu padarītu interesantāku, es veikalu aliem pieliku klāt 2 mājbrūvējumus. Savu alu kuru gatavoju Līgo vakaram, un par kuru mani kolēģi izteicās godīgi bet paskarbi, un kāda Zemgales puses mājbrūvētāja alu, kuru pats uzskatu par vienu no labākajiem mājbrūvētājiem Latvijā.
Nu ko, vajadzīgs piemērots brīdis , testa dalībnieki un godīgi noteikumi! Šādi apstākļi sagadījās Līgo vakarā. Visu alu iepriekšējā dienā sanesu pagrabā, lai visiem aliem būtu vienāda "darba" temperatūra. Tad sagatavoju 10 glāzes ar nummuriem. Līgo vakarā aicināju viesus uz testu. Uzdevums nebija nekāds vieglais, no 10 eksemplāriem vajadzēja noteikt labāko, turklāt lai uzdevumu sarežģītu, es atklāju kādus alus piedāvāju testēt, ļaudams arī minēt "who is who!?" . Savu un otra kolēģa mājbrūvējumu nokodēju zem alus nosaukumiem "Brālis" un "Vērdiņa alus" .

Eksemplāri "sagūluši" glāzēs

 Aidā! Ķeramies klāt. Un šeit sāka izkristalizēties pirmās šāda testa nepilnības. Alus eksemplāri bija par daudz. Ja kādam ir interese šādu testu atkārtot, tad mēs izspriedām, ka optimālais skaits būtu 5. Pēc 6. proves jau sāk iestāties apjukums, lai arī mutes tik skalotas vai pēc katra malka.

Lielā prove

 Nu nonākam pie rezultātiem. Ar alus marku atminēšanu gāja pavisam grūti. Vienīgais alus, kuru daudz maz atminēja precīzi, t.i. 4 no 6 testa dalībniekiem, ir Brenguļu alus. Nu bet kā tad šo latviešu dižpārdokli var sajaukt ar kādu citu. Tiešām nevar, jo neviens cits latviešu alus nesmaržo un negaršo tik briesmīgi kā Brengulis :)).
Divi pasākuma dalībnieki sajauca Užavas alu ar Tērvetes... konstanti abi abus nosaukdami otrādāk. Vēl divi neatšķīra kura ir Cēsu produkcija, un kura Piebalgas... arī nosaucot abus eksemplārus pretējā secībā. Viens pasākuma dalībnieks atminēja Tērvetes alus garšu, vēl viens Užavas. Ar mājbrūvējumiem bija tā, ka viens testa dalībnieks, diemžēl, zināja ka divi šinī testā ir mājbrūvējumi, un vienu atpazina nekļūdīgi, bet solidaritātes nolūkā to neafišēja. Kāds cits testa dalībnieks pieļāva šādu iespēju pēc viena no eksemplāru nogaršošanas, bet man tomēr izdevās viņu pārliecināt ka mājbrūvējumi šinī testā nav, pēc kā viņš lika uz iepriekš nedzertā Vērdiņa alus garšu :))
Nu bet galvenā šī testa ideja bija noskaidrot, kādas tad latvietim ir tās alus dzeršanas īpatnības... kā tad to alu izvēlas... ar acīm pēc etiķetes, vai tomēr pēc garšas. Daži satraucās, lai tik neizgāztos, un uzskatīdami sevi par Tērvetes alus mīļotājiem, par gardāko neatzītu Aldara. Es gan nesatraucos... nu ja garšo, tad garšos. Ā jā, es arī piedalījos testā, bet tikai ar aizsietām acīm, un neredzēju kura nummura glāzi un kādā secībā man dod. Jāsaka, ka bija mēģinājumi mani maldināt un tika divreiz pēc kārtas iedota viena un tā pati glāze, kā arī vienu alu beigās iedeva atkārtoti. Gods kam gods... neizgāzos! :))
Nu ko galvenie rezultāti!
Lai gan visiem testa dalībniekiem tika piešķirtas 3 balstiesības, tomēr tikai es izmantoju visas 3. Pārējie nosauca viņuprāt divus dzeramākos testa alus. Vietu sadalījums sekojošs:

1.  "Lācplēša Ekstra" 3 balsis
2. -  5. "Brengulis","Užavas" ,"Valmiermužas" ,un alus zem kodētā nosaukuma "Brālis" (mans Līgo vakaram brūvētais alus) 2 balsis

Nevienu citu alu degustatori neizvēlējās. Šeit gan jāatzīst, ka testa laikā bija daudz un dažādi izteikumi par kadu no testā piedāvātajiem aliem, nu piemēram viens Premium alus tika nodēvēts par "skābu" un "briesmīgu". 4 no dalībniekiem vēl kādu alu nosauca par "samērā nedzeramu, pretīga salkanuma un sintētisku smaržu pārsātinātu" , bet tas neliedz šim Vidzemes puses dižpārdoklim iegūt 2 balsis, no kurām vienu, kā pēc tam atzina pats devējs, viņš iedevis avansā, jo šo vienīgo tikai atpazinis, un tamdēļ lai kļūdas pēc neiedotu balsi   piemēram Aldarim, viņš tomēr atdeva savu balsi šim.
Vēl, dalībnieks kurš alu dzer diezgan reti, bet 100% tikai Tērvetes produkciju, šo alu neatpazina.
Es savas balsis atdevu Valmiermuižai, Užavai un Piebalgai. Par "izlejamiem" nosaucu tikai Brenguli un Cēsu, pārējie bija o.k. Interesanti, ka alus gūzmā neatpazinu savu alu un otru mājbrūvējumu, lai arī mēģināju. Tas liecina par to, ka arī mājās var uztaisīt līdzīgu alu veikalā nopērkamiem, un kā pieredze rāda, arī labāku.

Latviabeerfest 2013

Neko daudz jau šis pasākums izreklamēts nebija, bet tā vai tā, tiem kam interesē, tie jau zin. 3 dienas Rīgas pašā sirdī, Vērmanes dārzā norisinājās lielākais alus festivāls Latvijā, "Latviabeerfest 2013" ko rīko "Alus brālība". Es arī atradu brīvāku brīdi, lai apmeklētu pasākumu kas vistiešākā mērā saistīts ar mana hobija - alus brūvēšana, rezultātu - alu! Pasākums, kā jau augstāk minēts, norisinājās Rīgas centrā, Vērmanes dārza teritorijā. Pasākumā bija pārstāvētas teju visas Latvijas alus darītavas, kā arī viesi no ārzemēm... Lietuvas, Vācijas, Beļģijas u.c. Mani, šis pasākums piesaistīja ar galveno lietu, alu, jo domāju ka būs iespēja nogaršot daudz un dažādus, līdz šim nebaudītus aliņus. Nu vispār jau tuvu tam arī bija. Bet par visu pēc kārtas... Uz pasākumu ierados sestdien. Laikapstākļi nebija no tiem labākajiem, ik pa brīžam līņāja smalks lietiņš, kura intensitāte mainījās, temperatūra bija zem 20 grādiem, bet tik vai tā... atbraucis biju. Ieeja uz šo pasākumu bija simboliska, no mūsu ģimenes paņēma tikai 1 Ls. Manuprāt laba doma... tas noteikti atturēja visādus deklasētos elementus no iekļūšanas festivāla teritorijā, lai pēc tam varētu vazāties un izdzert atstātās glāzes.
Pie ieejas tirgoja arī mazus (0,2 l) alus kausiņus, tā sauktos proves kausus ar festivāla simboliku, kuros varēja  iegādāties katru no pasākumā pārstāvētajiem aliem cenu diapazonā no 0,4 - 0,9 Ls. Pats kausiņš gan maksāja 2,5 Ls, kas manuprāt ir stipri padārgi, bet lai jau paliek... i labums, i suvenīrs. Vērmanes dārza teritorijā bija izvietotas "teltis" kurās tirgoja gan alu, gan ēdienu. Cenas. Cenas nebija augstākās kā ierasts Rīgas centrā, es pat teiktu ka cenas bija demokrātiskas. Sāku es ar Guiness'u. FAIL! Šo interasanto, garšīgo "stout" tipa alu man pasniedza atdzesētu līdz apm. +5 C, kas manuprāt, šim alum ir nepiemērota temperatūra. Es šos melnos, biezos un garšīgos "stoutus" dzeru istabas temperatūrā. Tad viņu garšu var izbaudīt pilnībā. Pamēģiniet, jums patiks! Tālāk es sāku meklēt kaut ko interesantu, agrāk nebaudītu. 90% no festivālā pārstāvētajiem aliņiem es esmu dzēris arī agrāk, bet gribējās kaut ko "īpašu" ! Un atradu ar! Šis "īpašais" alus saucās "Iļģuciema Kaņepju ingveralus". 7% alkohola. Nu bļāāāā... tāds sūds! Pirmajā malkā riktīga ingvera tēja. Pēcgaršā sveķi! Smaržā kaņepes, kas varbūt arī nemaz nav slikti. Nu nē, tas nav alus. Īsāk sakot, brrr...iesmīgs! Turklāt tas alus maksāja 2x dārgāk kā citi testētie eksemplāri! Nodzēruši pa malkam no kausa, izlējām zemē, un devos paust savu sašutumu pārdevējam. Un te es konstatēju ka ir cilvēki kas nemāk,  vai negrib uztvert arī konstruktīvu kritiku. Pēc tam kad es tikai pateicu, ka šis alus negaršo uz 0,8 Ls par 200 ml., izskatījās ka tas čalis apvainojās! I fig sņim! Dodamies tālāk! Tālāk devāmies paēst. Un te mūs "aplauza" otreiz! Atradām, mūsuprāt, lētāko sašliku - 2,4 Ls, Tērvetes alus teltī. Bet izrādās ka tas ir tikai "pliks" sašliks, bez piedevām. Kā beigās izrādījās, pretējā pusē sašliks ar piedevām maksāja 3,00 Ls. Kamēr ēdām paskatījāmies stiprinieku konkursu un paklausījāmies Čīču un Ričus. Nu ko, iekodām, un aiziet tālāk, baudīt alu. Pagaršoju jauno alu - Vērdiņa. Šo alu gan ražo Lietuvā, bet tirgo ar šiltēm LV valodā. Laikam jau nekas jauns tas LV alus tirgū nav. Alus kā visi LV ali, ne ar ko neizceļas, ne ar labu, ne sliktu. Es teikšu tā, bija o.k., bet ne tik o.k. lai pirktu otreiz ! Pagaršoju arī "Biķeru" alu! Par šo alu varētu rakstīt atsevišķu stāstu, jo šis alus ražotājs ne tikai nereklamē, ka alus tiek ražots Lietuvā, bet tirgots kā Latvijas produkts, bet pat aiz "samudrītiem" tekstiem mēģina to slēpt! Fui! Neteikšu ka bija nedzerams, varbūt pat diezgan dzerams, bet TOP 3 nav! Pirms promdošanās nejauši uzskrējām "Alus brālības" teltij. Šinī teltē "uz aklo" deva degustēt 10 šķirnes Latvijas alus. Pēc tam vajadzēja aizpildīt nelielu anketu un atzīmēt divus simpātiskākos alus! No šiem 10 aliem 2-3 bija pilnīgākie sūdi, 2-3 bija "sou-sou", pārējie bija "pērkamie". Interesanti, ka es kā vienu no "simpātiju" aliem izvēlējos Aldara jaunāko produktu, Mežpils alu!  Nu un uz atvadām piegājām pie Beļģu telts! Lefe un Belle-Vue Kriek mums kā ierasts nelika vilties. Izcils alus! Kopumā varu teikt ka pasākums labs, noteikti nākšu arī nākamgad, tikai gribētos Šikora k-gam lūgt lielāku daudzveidību, vairāk "ārzemniekus", jo kas gan nezin kā garšo Brengulis vai Užava!

Putu kaujas!

Gan jau ka daudziem būs nācies redzēt reklāmu  Dižais Gambrinus un Lāčplēša Ekstra alum. Reklāmās jau vienmēr viss ir ļoti skaisti, bet vai patiesi!? Nesen lasīju informāciju, ka kādai kiosku ķēdei, kas tirgo ātrās uzkodas, tika piemērots sods, par to, ka reklāmas plakātos redzamā uzkoda neatbilda tai ko tirgoja realitātē. Un kā ir ar alu? Vai pareizāk sakot ar to, ko ataino reklāmās. Gambrinus reklāma man iekrita acīs ar reklāmā attēloto sižetu laikā no 0:57 - 0:59 , bet Lāčplēsis ir gājis vēl tālāk... viņi ir likuši pat uzsvaru uz to, ka putas šim alum ir tādas, ka pietiks citiem ar! O.K. Pārbaudīsim. 

Piemājas "piparbodē" neatradis kefīru aukstajai zupai, nopirku Aldara Dižais Gambrinus (0.67 Ls) un Lāčplēša Ekstra (0.49 Ls).   Pārdevēja man nodievojās, ka abos ledusskapjos ir vienāda temperatūra. Pārdevēja man laba, vienmēr pasaka kuru desu var pirkt un kuru labāk nevajag, tāpēc arī šoreiz es viņai uzticos. Mājās abus eksemplārus uz 10 minūtēm atstāju virtuvē uz galda, lai izlīdzinās temperatūra, ja nu kas. Bet tikmēr izslaucīju glāzes... kārtīgi, jo kārtīgi... tā ka ne pleķīša un puteklīša nebija. Kāpēc es tā daru, jūs jau zināt... nu vismaz tie kas lasījuši arī agrākos ierakstus. Tālāk pildīju alu glāzēs. Darīju to uzmanīgi, glāzi turot ~45 grādu leņķī, un no pudeles lejot alu lēnām. Sāku es ar Ekstra alu. Ō, jā... puta pamatīga, tik pamatīga ka pat ar vienu piegājienu izliet uzreiz visu pudeli nespēju. Kad tas bija paveikts, ķēros pie Dižā Gambrinus. Nu te jau knapāk ar to putu. Nu dikti knapāk. Kamēr pildīju Aldari glāzē, Lāčplēsim putas zuda ātrāk kā eposa varonim ausis. Bet tik un tā... šinī mikromačā uzvar " Lāčplēsis Ekstra" !

Khmm... bet ko tad Lāčplēsis būtu darījis TĀDU, lai dabūtu šīs ne pārāk noturīgās, bet tomēr ar lielu kaudzi glāzē esošās putas!? Mājbrūvētāji putu noturībai izlaiž proteīnu pauzi, nelielās devās miežu iesalam pievieno kviešus, auzas. Bet ko darījis ir "Lāčplēsis" !? 

sekojošajam viedoklim nav nekāda zinātniskā pamatojuma, tas viss ir tikai autora subjektīvais spriedums

"Manuprāt viss ir ļoti vienkārši... "Lāčplēsis" alum pievieno vairāk CO2 , kas arī redzams ar neapbruņotu aci. Kopš eksperimenta sākuma ir pagājis nedaudz vairāk kā 1/2 stunda, bet glāzē ar Ekstra, CO2 burbuļi jautri turpina savu gājumu no dibina uz augšu, kad tanī pašā laikā "Aldara" eksemplārs jau 25 minūtes izskatās pēc negāzēta alus. "

 Lai gan nevaru teikt, ka "Ekstra" garšā būtu stipri gāzētāks kā "Dižais Gambrinus" .
Nu jā... ar to arī varētu beigt, bet vajag tās glāzes iztukšot. Laiciņš alus baudīšanai šodien ir kā reiz... aiz loga rāda +29 C, istabā pateicoties vēl neuzkarsušajām mājas sienām ir kādi +23 C
Alus glāzes tukšoju pamīšus. Krāsa abiem aliem praktiski identiska, "Ekstra" tikai mazliet, mazliet. dzidrāks. Garšā gan jaušamas atšķirības, bet domāju, ka tikai tāpēc, ka abi blakus. Uz aklo pēc garšas neatšķirtu. "Aldaris" ir mazliet iesaldens, un iesalaināks kā "Lāčplēsis". "Lāčplēsis" tīrāks un pie šādiem laikapstākļiem liekās dzeramāks. Ar 0,5 punktu pārsvaru pār konkurentu, labāks bija "Lāčplēša Ekstra" , i dēļ putu daudzuma, i dēļ garšas īpašībām!

P.S. zinu, ka pēc 1/2 stundas es tā vairs nedomāšu ka (labāks bija "Lāčplēša Ekstra"), jo tūlīt došos uz pagrabu pēc sava brūvējuma, kas pat tādam skeptiķim kā man, liekas daudzkārt pārāki par Gambriusiem un Extrām!

Gada īsākā nakts

  Liekas cik, necik sen svinējām jaunā gada iestāšanos, bet nu jau cik tur vairs palicis, un gads jau pusē! Mjā, laiks skrien nemanot. Un nepaspēsim ne acu pamirkšķināt kad ceļmalās redzēsim mašīnas, bet to pasažierus līkņājam pa grāvjiem... meklējot dažādas jāņuzāles ar ko auto radiatoru restes pušķot. Kad http://www.receptes.lv/ meklētākais ieraksts būs "jāņu siers", viena no apspriestākajām tēmām sievu starpā ir vainagu pīšanas tehnoloģijas, bet vīri spriež par gaļas marinēšanu un to, kādu alu Līgo vakarā galdā celt. Jā, tuvojas Līgo vakars. Svētki kurus nav spējusi izskaust ne Romas katoļu baznīcas uzspiestā kristīgā ticība, ne pusgadsimtu ilgusī vardarbīgā okupācija. Latvietis  Līgo svētkus ir svinējis vienmēr un visos laikos, arī tad kad pagānus dedzināja sārtos, un arī tad kad Līgo bija noliegti ar CK plēnumu lēmumu! Līgo svētki vienmēr paiet jautrā noskaņā, pateicoties dziesmām, ēdieniem un protams alum. Šogad ir jau otrais gads, kad savu Līgo alu es gatavoju pats. Pagājušo gadu es Līgo alu brūvēju maija vidū, un pateicoties tam, ka šim alum izmantoju virsraugus (raugus, kas alu raudzē temperatūrā no 18-22 C) alus samērā īsā laikā bija gatavs. Šogad, kad esmu uzkrājis pieredzi, zināšanas un tehniskos risinājumus, es savu Līgo alu raudzēju ar apakšraugiem (raudzēšana ~ 10 dienas pie 10-12 C, nogatavināšana līdz 2-3 nedēļas pie ~0.5 C). Tamdēļ par brūvēšanu domāju jau laicīgi. Pirmo porciju, kas nu jau ir sagūlusi pudelēs, un nogatavinās, es sabrūvēju laukos pie sievasbrāļa, kur tad arī domājams ka svinēsim Līgo. Un, domājams, ka šim alum būs pavisam cits smeķis, kā nekā brūvēts "Jāņu tēva" mājās, un ja vēl "Jāņu māte" sasies sieru...
Vadoties pēc principa "labāk lai paliek pāri, nekā pietrūkst", ar vienu brūvējumu, priekš Līgo un tam sekojošajiem svētkiem, es neaprobežojos. Nākamo brūvējumu es jau taisīju mājās. Nekas neiespējams tas nav arī dzīvoklī. Sniegšu jums nelielu ieskatu.
Par cik alus brūvēšanu man bieži nākās apvienot ar bērnu pieskatīšanu, ne visi procesi ir dokumentēti, bet aprakstīt centīšos sīki un smalki!
Ar ko tad es sāku? Sāku es ar receptes izveidošanu. Receptes izveidošanai ir nepieciešamas nelielas pamatzināšanas par alus darīšanas procesiem un tehnoloģijām, bet vispār jau var paņemt jebkuru no šeit atrodamajām receptēm, un mēģināt atkārtot. Nu bet es savu recepti izveidoju pats. Es pats prognozēju alus krāsu, rūgtumu un stiprumu, bet atkārtošos, tam ir nepieciešamas priekšzināšanas.
Nākamais solis ir izejvielu sagāde. Tam pastāv vairāki varianti, sākot no ebay.com , beidzot ar pašizgatavošanu... bet visvienkāršāk, un tā arī daru es, ir izejvielas iegādāties bruvepats.lv . Principā uz jebkuru vietu Latvijā pastāv arī piegādes iespējas ar pasta stacijas starpniecību.
Izejvielas man ir, recepte izdomāta, dēls laižas miegā, stiepju no pagraba spaiņus, katlus un degli, gatavoju ūdeni un aidā, sāku sildīt.

Sildās ūdens iejavai

Kad ūdens sasniedzis ~70 C, beru iekšā iesalu. Karstais (67.5 C) ūdens aktivizēs graudu iesalā esošos enzīmus, kas tur esošo cieti pārvērtīs cukurā un sajaucoties ar ūdeni dos mums saldu alus misu, kuru tad pēcāk arī vārīsim un raudzēsim. Bet nu pēc kārtas! Kad esam iebēruši graudus ūdenī, kārtīgi, kārtīgi maisam, lai neizveidojas kunkuļi, un arī lai vienmērīgi izlīdzinās temperatūra. Tālāk ņemam katlu nost no degļa, un sasedzam ar segām. Tas darās tāpēc, lai pārcukurošanās laikā, kas ilgst 60 min., iejava zaudētu pēc iespējas mazāk grādu. Šoreiz es sasniedzu rekordu. Biju tik labi sasedzis, ka temperatūra 60 min. laikā nenokritās nemaz! 

Apsegtais iejavas katls

Kamēr pārcukurojas iesals, es ņemu citu katlu, kurā atkal sildu ūdeni. Šoreiz līdz 76 C. Ar šo ūdeni mēs pēcāk skalosim no graudu iesala laukā tur palikušos "cukurus" . Nu tad kad skalojamais ūdens sasilis, un pagājušas 60 min. no iejavošanas, es lieku filtrēt misu. Misu es noleju no graudiem, caur speciāli uzbūvētu un katlā iemontētu filtru. Var arī izlīdzēties arī ar caurduri kurā ieklāta marle, bet tas ir čakars, da i pie maniem šīs reizes apjomiem (~ 30 litri) tas nav prāta darbs.

No baltā spaiņa ūdens tek lielajā katlā, skalo iesalu, un tālāk misa ietek mazākajā katlā kas atrodas uz degļa.

Kad esmu ieguvis apm. 35 litrus misas, šo misu lieku vārīties. Sagatavoju receptē paredzētos apiņus un gaidu kad uzvārīsies misa. Pirmo apiņu pievienošana misai notiek brīdī kad misa sākusi vārīties. Apiņus misai pievieno lai iegūtu alum rūgtumu, garšu un smaržu. Es šoreiz izmantoju Magnum, Tradition un Saaz apiņu šķirnes. Pirmie dos rūgtumu, otrie garšu, bet pēdīgie iedos alum patīkamu apiņu smaržu. 

Apiņu maisiņš ar stikla oļiem.

Vieni no apiņiem, un šoreiz tie ir Tradition, man ir presētā veidā, tāpēc lai vieglāk viņus nofiltrēt pēc vārīšanas, es lietoju speciālu maisiņu, kurā tad arī ievietoju apiņus vārīšanās laikā, bet pēc tam izzvejoju laukā. Kāpēc stikla oļi? Tas tāpēc lai šis maisiņš ar apiņiem grimtu misā.
Man šoreiz bija palienēts gāzes reduktors, kas nespēja darbināt manu 7,5 kW gāzes degli uz pilnu klapi, tāpēc viss notika nedaudz lēnāk. Bet tik vai tā, jau pēc stundas misa, ~ 35 litri, jautri burbuļo. Uzņemam laiku, 60 min. un beram klāt apiņus. Nākamos apiņus pievienosim pēc 45 min., bet beigās atlikušos, kad būs nogriezta liesma, t.i. pirms dzesēšanas. Nu ko, man ir laiks... 

Šinī laikā es mēru misas blīvumu, kāds tas bija pirms vārīšanās, tādejādi prognozēju cik blīva misa man būs kad beigšu vārīt, un rēķinu vai būs nepieciešams viņu pašķaidīt, vai nē. Misas blīvumu mēra ar speciālu ierīci-"hidrometru"

Blīvuma mērījumi

Hidrometrs ir līdzīgs "spirtometram", tikai pilda citas funkcijas. Ar hidrometra palīdzību var noteikt cik daudz "cukura" (ogļhidrātu (g/l)) ir iegūtajā paraugā, un tālāk prognozēt citus lielumus, bet līdz tam mēs nonāksim. Vispār jau var iztikt bez hidrometra, jo ja pareizi saplānots, un tiek sekots līdz receptē rakstītajam, blīvums būs norādītais. Nu labi, ja atšķirsies, tad nedaudz.
Paralēli es vēl nomazgāju izmantotos traukus. Vispār jau mēdz teikt ka, ja tev patīk darīt alu, Tev ir jāpatīk mazgāt traukus! :) Brrrr! Nu tā nu gan ir lieta, ko es visā šinī procesā visvairāk nevaru ciest... bet daru!

Pievienoju apiņus garšai, un dodos gatavot dzesētāju! Pēc vārīšanas, alus misa strauji jānodzesē! Tas jādara tāpēc lai misā neveidotos nevajadzīgi ķīmiskie salikumi, kas ir atbildīgi par sliktu alus garšu. Vēl tas ir jādara tāpēc lai mazinātu alus infekcijas risku. Infekcijas, ir visbiežākais (99,9%) alus bojāšanās cēlonis. Un visvienkāršāk infekcijai ir ieperināties siltā misā. Tāpēc visam, kas saskarsies ar misu pēc vārīšanas, ir jābūt tīram, defzinficētam un sterilam... arī rokām! Nu lūk... kamēr vārās apiņi garšai, es gatavoju dzesētāju, un dezinficēju caurduri. Kur es izmantoju caurduri, vēlāk izstāstīšu.

Dzesētājs

Par misas dzesētāju es izmantoju lūk šādu kapara cauruļu vijumu, ko iegremdēju karstajā misā, un tad laižu cauri aukstu ūdeni. Arī dzesētājs ir jādezinficē, un es to daru iemērcot viņu verdošajā misā uz 15-10 minūtēm.

Kad misa beigusi vārīties 60 minūtes, es nozlēdzu liesmu un pieberu pēdējo devu apiņu, un nesu dzesēt. Dzesēju es šobrīd vannas istabā, bet drošības apsvērumu dēļ, nākamās reizes es to darīšu turpat uz balkona izmantojot dārza šļūteni. Kamēr dzesējas misa, ir pamodies man palīgs. Pirmais ko šis prasa pēc pamošanās ir "musa" kas viņa mazajā valodiņā nozīmē MISA. Tikko tecināta, nevārīta un bez apiņiem, misa ir salds dzēriens, kurā ir daudz tā saukto "nesalikto cukuru" un  ir ar augstu uzturvētību. Dzērienu no iesala ekstrakta un ūdens, kas pēc būtības ir tā pati misa, mēdz taisīt arī maratonisti pirms distances, tieši tā iemesla pēc, ka šāds dzēriens ir ļoti augstvērtīgs. 

Te kāds tikko ir dabūjis savu devu misas

Tikmēr turpinu dzesēt misu. 

Misa jādzesē ir līdz rauga komforta temperatūrai, bet manā gadījumā dzīvoklī to zemāk par ~16 C nav iespējams izdarīt. Bet nekas, tūlīt nofiltrēšu un uz rauga virsū, un ledusskapī iekšā! 

Kad misa nodzesēta, es viņu caur krānu noleju raudzēšanas tvertnē. Pie viena paņemu blīvuma paraugu, un izmēru to pirms raudzēšanas. Nākamreiz mērīšu tad, kad raudzēšana būs beigusies. Zināmos lielumus ievietošu speciālā kalukulatorā un iegūšu informāciju par to, cik stiprs alus man ir sanācis. Šoreiz tiek tēmēts uz 4,8% stipru alu.  No apiņu daļām kas palikušas katlā es misu nofiltrēju caur neilona audumu, kurš ieklāts iepriekš izdezinficētajā caurdurī. 

Kad process beidzies, spaiņa dibenā palikušas tikai olbaltumvielas un izšķīdušās apiņu granulas. Šoreiz es neberu raudzēšanas tvertnē raugu. Tāpēc, ka man raugs jau tur bija, no iepriekšējā vārījuma, kuru sapudeļoju dienu iepriekš. Tas nav nekas neparasts un ārkārtējs. Lielās darītavas tā dara līdz pat 10 x, jo raugs, alus darīšanas procesā, ir viena no dārgākajām izejvielām. 

Tālāk nesu tvertni uz pagrabu, ievietoju viņu speciālā ledusskapī kas uzturēs +10 C , tā ir temperatūra kurā mans alus rūgs. 

Tālāk seko divi mokošākie procesi alus brūvēšanā... trauku mazgāšana un gaidīšana! 

Nu jau var teikt ka Līgo vakarā uz galda būs par 2 šķirnēm alus vairāk! 

Gada centrālais pasākums Blomē

Ir apritējis gads no iepriekšējās reizes, kad visi Latvijas mājbrūvētāji tiek aicināti uz gada centrālo pasākumu, kas jau otro reizi notiek Smiltenes pievārtē. Jau laicīgi forumā tiek veikta aptauja par dažādiem organizatoriskiem jautājumiem, bet pamatā diskusija ir par to, ko brūvēsim konkursam. Arī mums, mājbrūvētājiem, patīk sacensties. Mēs to daram pa savam. Mēs nosakam kritērijus un parametrus kurus ievērojot jāsabrūvē tāds alus, ko visiem priekšā celt. Un tad mēs šos alus vērtējam. Šogad bija uzdevums mājās sabrūvēt "Pirts alu". Alu kas būtu baudāms lielos daudzumos , kā mēs smējām, pēc pirts. Alu kura stiprums nepārsniedz 3,9% tilpumprocentus alkohola. Te man atkāpei jāsaka, ka šādu alu pagatavot nemaz nav tik vienkārši. Lai iegūtu ideālu garšas un alkohola balansu alū, alus zem 4 % alokohola ir samērā sarežģīti izbrūvējams. Par to liecina arī ne pārāk lielais konkursa dalībnieku skaits. Konkursam no vairāk kā 50 pasākuma dalībniekiem bija pieteikušies tikai 8 dalībnieki. Viss alus, ne mazāk kā 3 litri no dalībnieka, tika sanummurēts un celts žūrijai galdā.
Žūrijas pārstāvji ir paši mājbrūvētāji un viņu otrās puses. Tad nu pa vienam alus tiek atvērts, un katrs žūrijas loceklis garšo. Izdara atzīmes, izskalo glāzi un ķeras pie nākamā. Kāpēc jāskalo glāzes? Nu vispār jau arī mute ir jāskalo, bet glāzes pamatā tāpēc lai putu un alus paliekas netraucē izvērtēt nākamā dalībnieka alu. Izgājuši cauri visiem konkursantiem, ar vienkāršas balsošanas palīdzību tiek noteikti 3 finālisti. Es diemžēl finālā neiekļuvu, bet nevaru arī pats godīgi teikt, ka man bija fināla cienīgs alus. Bija žūrijas komentāri par labu manam alum, bet pietiekamo balsu skaitu finālam es neieguvu. Finālā iekļuva 3 ali, kurus tad atkal lēnām un nesteidzīgi žūrija "ņēma (pr)iekšā" . Atkal diskusijas, piezīmes un viedokļi. Kad visi trīs finālisti bija degustēti, tad atkal notika balsošana. Jāatzīst ka viennozīmīgu viedokļu nebija, bet uzvarētājs ar vienkāršu balsu vairākumu tika noteikts. Uzvarēja mans domubiedrs Edgars, kurš cita starpā ir arī viens no "kustība par labu alu" virzītājspēkiem.  Balvā Edgars saņēma dāvanu karti no bruvepats.lv . Arī es savu balsi atdevu par alu ar starta nummuru 5, kas tad arī uzvarēja kopvērtējumā.
 Nu ko... galvenais konkurs beidzies, pārejam pie nākamā. Nākamais konkurss bija frīstails jeb "Simpātiju konkurs, Blome 2013" Šinī konkursā bez ierobežojumiem tika aicināts piedalīties ikviens dalībnieks. Bija savi noteikumi, nu piemēram tādi ka jāiesniedz ne mazāk kā 4 litri alus, alum jābūt pudelēs un bez etiķetēm. Tas galvenokārt bija tāpēc, lai neietekmētos no dalībnieku iepriekšējiem panākumiem un personālijas nespēlētu lomu alus simpātiju izvēlē. Katrs pilngadīgais pasākuma apmeklētājs saņēma balsošanas kuponu, kurā varēja izdarīt atzīmes par labu 3 aliem, kas viņam iepatikušies. Dienas gaitā, apmēram 5 stundu garumā, ikviens tika aicināts nogaršot un vērtēt. Beigās saskaitot rezultātus uzvarēja Andis no Amatas (mums Andi ir divi, un abi labi)! Es ieguvu dalītu 4-5. vietu!
Bija vēl kāds konkurss, kurš diemžēl ierastā latvieša kūtruma dēļ bija "mazapmeklēts". Sadarbībā ar lieldraugu tika organizēts konkurss "Atpazīsti iesalu". Iesals ir tas, no kā mēs un arī visi citi alus brūvētāji gatavo alu. Raivo no bruvepats.lv bija sagatavojis vairākus paraugus, kurus uz "aklo" nogaršojot vajadzēja atpazīt. Konkurss ļoti interesants, arī no tā viedokļa ka beigās izrādījas samērā sarežģīts. Es pie sevis izdarīju secinājumus, ka alus es vēl spētu atšķirt, bet izejvielas no kurām es viņu taisu, atšķirt nemaz nav tik viegli. Šeit visiem "pogas izgrieza" Ģirts (tas kurš ar T.) un ieguva balvu no bruvepats.lv .
Oficiālajā programmā tas viss... nē gandrīz viss! Pa labu satikšanu, uz pasākumu bija uzaicināts pārstāvis no kompānijas, kas nodarbojās ar telpu dzesēšanu. Šis cilvēks mums pastāstīja kā labāk un pareizāk organizēt raudzēšanai nepieciešamo temperatūru. Sniedza daudz ieteikumus un padomus. Paldies Tev, Didzi!
Tagad gan viss, es biju domājis oficiālajā daļā!
Par neoficiālo....
Pasākumā kopumā piedalījās vairāk kā 50 cilvēki, kas bija atveduši 55 dažādus alus, kopskaitā 370 litrus. Visu (gandrīz) izdzērām. Svētdien prombraucot vēl pagrabā 2-3 kastes bija palikušas, no kurām tad aizbraucēji paņēma "ceļakāju".
Dienas gaitā, par kuru jāsaka ka laiks bija ideāls, gājām arī pirtī un ūdens baļļā. Bērni izlēkājās pa batutu.
Un jā... ja vien jūs zinātu KĀ mūs baroja. 3x dienā, ar īstu, garšīgu un sātīgu ēdienu! 3 x dienā!!!
Bija arī ciemiņi! Pie mums bija atbraukusi Vidzemes televīzija un Latvijas avīze, kas taisīs pārraidi un rakstus par šo pasākumu. Vēl mūs apciemoja Valmiermuižas un Cēsu alus pārstāvji. Gan ar Elīnu, gan ar Māri notika domu apmaiņa par un ap alu, jo ar līdzīgi domājošiem ir tak tik viegli komunicēt! Arī jums paldies!
Nu un pa virsu visam alus! Tik daudz, ka viens otrs arī izteicās, ka nu kādam laikam būšot gana. Man gan nē, jo es alu mīlu un man alus garšo!

Grāfs fon Zīverss

Veikala plauktā pamanīju šos divus jaunumus

Grāfs fon Zīverss

Nevarēju nenopirkt, jo es agrāk neesmu dzēris Latvijas alusdarītavā ražotu eilu (Ale) (nu labi, esmu, bet ne komerciālu produktu) , un pie viena jānoprovē bija arī lāgers (Lager). Te laikam vietā atkāpe par to, kas tad ir eils, un kas lāgers. Šai tēmai es noteikti veltīšu atsevišķu rakstu, bet pamatā šāds ir alus tipu iedalījums pasaulē. Atšķiras šie tipi ar izmantotajiem raugiem un raudzēšanas temperatūrām, bet par to kā jau solīju, nākošreiz sīkāk. Tad nu tā, nopērkams šis Cēsu jaunums ir gandrīz ik katrā veikalā kur tirgo Cēsu produkciju. Es pirku viena X Maximā, kādā Kurzemes mazpilsētā. Cenu neatceros.. No visiem citiem Cēsu aliem, šie pirmkārt atšķiras ar jauna dizaina pudelēm, kurās mums nospēruši 100 ml, un tagad to tilpums ir 0,4 l. Nu labi, lai būtu... patiks, pirkšu tāpat, nepatiks, nebūs žēl izliet izlietnē. Pudele dizainiski smuka, etiķete ar man patika, mazliet stilistiski jau velk uz importa aliem . Pirmo testēšu Lager. Krāsa  dzeltena, alus ļoti dzidrs, nu bet ir jau filtrēts ar. Puta, tāda nekāda, nu bet kaut kas jau ir. Smaržas nav... ne iesals, ne apiņi, nu bet Latvijas aliem tas man nav nekāds jaunums. Esmu ticis līdz dzeršanai... pirmais malks... nekā nav. Otrs malks... nekā nav. Viss, ar to arī mana daiļrunība par šo produktu beidzas.  Vienīgais ko varu pateikt, ka manuprāt, šis ir viens no bezpersoniskākajiem Cēsu aliem, da i vispār viens no bezpersoniskākajiem Latvijas aliem vispār.

Pārejam pie eila. Krāsa alum nekas sevišķi pievilcīgs, un vispār tas ir gaumes jautājums. Puta. Puta bija un izbija. Nu sūc ar viņu, nav man laikam lemts nopirkt Latvijā darītu alu kuram puta "ar nazi būtu griežama". Pasmaržojis alu, sajūtu eila rauga atstātās pēdas smaržā, bet neko vairāk. Garša, lūk te jau sāk palikt interesanti... nekas uzbāzīgs, bet tanī pašā laikā ar vieglu augļainumu, un minimālu, bet pēcgaršu. Ir, ir sanācis, beidzot ir sanācis viens dzerams alus. Ja man nebūtu pieejami klasiskie angļu vai apiņotie amerikāņu eili, es pat atļautos teikt, ka baigi labs. Nu vispār, uz Latvijas kopējā alus fona, šis alus izlec, un šoreiz tā patīkami. Samērā neitrāls alus, ar ko sevi sākt pieradināt pie eiliem.
Bet ko tad tas nozīmē!?

Igauņu eils

Saskatat līdzības? Izrādās, ka tas nemaz nav Cēsu produkts, bet Igaunijā  A.Le coq ražots produkts. Zinot Cēsu alusdarītavas saistību ar Igauņiem, nekas jau dīvains tas nav, bet tik vai tā, nepatīkams nobeigums.

Jaunumi no Vidzemes

   Nav jau tā, ka es tikai vāru. Un ne pa visam nav tā, ka dzeru tikai mājbrūvējumus. Ar lielu interesi sekoju līdz novitātēm alus baudīšanas un darīšanas kultūras vidē Latvijā. Īsā laika posmā savā piemājas "piprabodē" pamanīju divus jaunus, līdz šim neprovētus alus.

Jāņem paprovēt. Cēsu Nefiltrētais Griķu maksā 0.75 Ls, Brālis bitter 0.64 Ls. Pārnesis mājās, nolieku abus uz brīdi ledusskapī. Abi ali ir pa taisno no veikala plaukta, tāpēc silti. Es alu esmu paradis baudīt kad viņš ir 10-12 C silts. Auksts alus, tik auksts ka zobi salst, pirmkārt slāpēs putas, otrkārt garšas kas var izpausties (un būtu jāizpaužas) pie augstākām temperatūrām. Tikmēr izslauku glāzes. Viens no galvenajiem alus putu ienaidniekiem ir taukainas, netīras glāzes. Labi, neviens nedzer no netīrām glāzēm tiešā šī vārda izpratnē, bet vēlams arī izmazgātu glāzi pārslaucīt no putekļiem. Tagad, mans alus ir padzisis, velku to laukā no ledusskapja. Alu parasti testē no vājākā pārejot pie stiprākā. Tāpēc pirmo ņemu Cēsu Nefiltrēto Griķu alu, kuram kā liecina etiķete ir 5 alk. tilpuma % . Kā jau nefiltrētais, alus dūmakains. Puta izveidojas samērā augsta, bet tik pat ātri kā parādījusies, izkrīt. Putu pazušanas ātrums ir proporcionāls viņu daudzumam, un tikai tāpēc, ka viņu ir vairāk kā citiem Cēsu brāļiem vai māsām, viņas turas ilgāk. Pirmajā malkā cerēju sajust griķus. Nekā. Arī pēcgaršā nekā. Arī pēc puslitra nekā. Griķi, manuprāt, ir tikai uzrakstā. Arī smaržā griķu nav, drīzāk medaina nots. Kas attiecas uz alus garšu... Cēsu Nefiltrēto esiet dzēruši? Nu lūk, tas pats... es pat gribētu teikt, ka mazliet *ūdīgāks.  Katrā gadījumā, mans viedoklis ir sekojošs: Cēsu Nefiltrētais ir labāks par šo, un otreiz es šo alu nepirkšu... arī dēļ tā ka viņš negaršo uz 1,5 Ls litrā, nu ne tuvu tam!!!

Labi... pārejam pie Brālis bitter . Nosaukums daudzsološs, ietvertais vārds bitter norāda ka alus būs rūgts, kas manā ziņā ir pat vēlams. Esmu rūgto un apiņoto alu piekritējs. Uz aizmugures etiķetes rakstīts ka šim alum recepti izstrādājis viņu (alusdarītavas Brālis) tehnologs, un pat norādīti kādi apiņi tad dod tiesības šo alu saukt par bitter. Goda vārds, siekalas jau pilna mute, un es kā tāds puišelis, kas nevar sagaidīt kad tēvs viņam atvērs saldējuma iepakojumu, lai tiktu pie satura. Atrauju korķi, pukš! ir! Vispār veikalu aliem tas pukš! ir vienmēr, un manai gaumei pa skaļu. T.i. visi veikala ali kā viens, manuprāt ir pārāk gāzēti. Ticiet man, mazāk sagāzētu alu dzert ir daudz patīkamāk. Da ko es jums te stāstu, visi esiet dzēruši izlejamos alus, un visi kā viens atzīstat, ka tas alus ir garšīgāks kā pudeļnieks. Viens no faktoriem, kāpēc jūs tā domājat, ir mazāk gāzes izlejamā alū. Bet atpakaļ pie Brāļa! Alum smuka, dzintarīga krāsa. Putiņa ar turās, bet arī neilgi. Tas labi, ātrāk tikšu pie satura. Smaržā parādās apiņi, juhū... Latvijā pirmais alus kura smaržā jūtami apiņi. Pirmais malks... un pirmā vilšanās!!! Vai tiešām alusdarītavas Brālis galvenais tehnologs nekad nav dzēris bitter stila alus!? Tērvetnieks tādā gadījumā ir 2x lielāks bitter kā šis Brāļa produkts! Pats alus samērā blīvs, un mazliet saldens, nu bet tā viegli, neuzbāzīgi. Iespējams, ka augstais blīvums noēd apiņus, bet nu atvainojiet, alusdarītavai tas jau skaitās neizdevies produkts... es ar saviem nedabitteriem varētu tā izbraukt, bet ne jau alusdarītava Brālis. Patīkamais ir tas, ka šim alum bija smarža, un arī garša... bet ar to bitter gan mani piečakarēja. 

Apmaiņa ar pašbrūvētiem aliem

forums.kupla.lv  ietvaros mājbrūvētāji reizēm mēdz mainīties ar saviem aliem. Nenoliegšu, ka es esmu viens no aktīvākajiem šādas iespējas izmantotājiem. Par cik mājās brūvētu alu oficiāli tirgot nevar, tad vienīgais veids kā dabūt pagaršot citu kolēģu veikumu ir piedalīties ikmēneša pasākumos kas mums notiek Ale House, Lāčplēša ielā 12 , Rīgā, vai sarunāt kādu mājbrūvētāju un apmainīties ar aliem. Ne vienmēr ir iespēja tikt uz alus pasākumiem Ale House, tāpēc es aktīvi izmantoju iespēju samainīties ar aliem. Ko es iegūstu šādu maiņu rezultātā. Pirms turpinu, šeit prasās neliela atkāpe. Mana brūvēšanas kapacitāte ziemas sezonā ir ~20 litri vienā reizē. Nu un laiciņš ir tik cik viņš ir, tāpēc biežāk kā 2x mēnesī sabrūvēt alu man nesanāk. Tas sanāk, ka  man ir iespējams pagatavot 2 jaunus alus mēnesī. + vēl gaidīšanas laiks, kas teikšu jums atklāti, mājbrūvēšanas procesā ir vismokošākais. Itkā tev ir gatavs alus, bet dzert tu viņu nevari. Nē, nu dzert jau var, bet labāk viņš garšos kad nogatavināsies, t.i. pēc kādām nedēļām divām kopš iepildīšanas. Pēc šādas matemātikas sanāk ka es dabonu pagaršot vidēji 24 dažādus alus gadā. Pamaz! Ne!? Tad nu  lai šo skaitli vismaz divkāršotu, jāveic maiņas darījumi. ka vēl pozitīvs ir šādos maiņas darījumos? Tas ka pretī man ir tāds pats aldaris-entuziasts kā es, un šādu cilvēku vērtējumi ir paši objektīvākie. Radi, draugi, paziņas un citi "haļavčiki" kas dabon alu nogaršot vēl nav izteikuši nevienu kritisku piezīmi attiecībā uz manu alu. Da i saprast viņus var, dzer ta viņi pa velti. Un man jau nav žēl apmaiņā pret labiem vārdiem noziedot pāris litriņus.  Atgriežamies pie maiņas aliem. Tad nu lūk... tie kas dabōn apmaiņā pret saviem, manus alus, pasaka lietas kas parastam alusdzērājam neienāktu prātā. Neiedziļināšos niansēs, tur vairāk runa ir par profesionāliem terminiem, un niansēm, bet katrā gadījumā šādi vērtējumi ir diezgan objektīvi. Un vēl kas!
Savs šarms šinī pasākumā ir arī tam, ka mūsu vidū ir tādi entuziasti, kas alus gatavošanai pieiet pavisam interesanti. Nu piemēram, esat dzēruši alu ar tam pievienotām vērmelēm, kadiķogām, ķimenēm u.c. gašvielām. Tādu alu nekur nenopirksi, tikai jāvāra pašam, vai jāiemaina. Un tā sauktie sezonas ali! Esiet dzēruši alu kas gatavots ūdens vietā izmantojot bērzu  vai kļavu sulu? Alu kas noturēts uz ķiršiem, upenēm, zemenēm. Un tie jums nav nekādi mākslīgie aromatizātori... viss dabīgs, gan izejvielas, gan process. Es pats esmu taisījis alu ar banānu "piešprici" , ar šokolādi, āboliem un ķiršiem.  Tā lūk. Arī jūs to varat, jāsāk tikai pašiem vārīt alus, un jāiesaistās mājbrūvētāju kustībā, vai vismaz jāsačomojas ar kādu aldari ;)